Operatīvā atmiņa – RAM ( Random-access memory )

1. Operatīvā atmiņa – RAM(Random-accessmemory)

2. Operatīvā atmiņa • Operatīvā atmiņa ir procesora darba vieta, darba apgabals. Šeit glabājas informācija, kas var būt gan programmas, gan dati. Operatīvā atmiņa ir īslaicīga informācijas glabātuve, jo programmas un dati tur nonāk pēc datora ieslēgšanas un pazūd pēc datora izslēgšanas (vai Reset pogas nospiešanas). Pirms datora izslēgšanas visa ievadītā informācija jāpārnes uz atmiņas iekārtām, kas nav atkarīgas no elektrības, parasti tās ir diska iekārtas, lai ieslēdzot datoru no jauna varētu turpināt darbu.

3. Operatīvā atmiņa • Operatīvo atmiņu dažreiz sauc arī par brīvas pieejas atmiņu. Tas nozīmē, ka informāciju no atmiņas var nolasīt no jebkuras vietas, tā nav atkarīga no tā novietojuma atmiņā. Dažreiz jauc diska tipa atmiņu un operatīvo atmiņu, jo abas mēra vienādi MB un GB, bet pēc būtības tās ir dažādas.

4. Operatīvā atmiņa • Operatīvo atmiņu dažreiz sauc par energoatkarīgo atmiņu, jo tā darbojas tikai tad, kad pievadīts spriegums, bet atmiņas saturs pazūd atslēdzot elektrību. • Fiziski operatīvā atmiņa ir mikroshēmu kopums, vai atmiņas moduļi, uz kuriem atrodas mikroshēmas, kas tiek savienotas ar sistēmplati. Moduļi var būt dažādi un jāsaskaņo sistēmplate ar atmiņas moduļiem, jo katram var būt savi raksturlielumi, kuri var savstarpēji nesaderēt kopā.

5. Operatīvā atmiņa • Darba galds un skapis.

6. Operatīvā atmiņa • Atmiņa, tāpat kā pats procesors, ir viens no dārgākiem elementiem datorā. Līdz 1996. gadam 1MB maksāja ap 40$, bet pēc 1996. gadu katrs MB maksā ap 1$. Tipiska cena ir 128 MB maksā ap 125 $. (128MB, PC133 maksā 14,10 Ls 23.09.2002, DigitalTimes reklāma). • 2010. gadā 1MB atmiņas vidēji mums izmaksātu 1 santīmu.

7. Operatīvā atmiņa Mūsdienu datoros galvenokārt ir 3 tipa atmiņas: • ROM (Read Only Memory) tikai nolasāma atmiņa, kurā informāciju nevar ierakstīt (nosacīti) • DRAM (Dynamic Random Acces Memory) dinamiskā, brīvas pieejas atmiņa, dažreiz raksta arī tikai RAM • SRAM (Static RAM) Statiskā operatīvā atmiņa

8. ROM (Read Only Memory) • Informāciju var tikai nolasīt, bet izmainīt to nevar. Dažreiz to sauc arī par energo neatkarīgo atmiņu, jo jebkuri dati saglabājas, ja atvieno spriegumu. • ROM-ā atrodas datora palaišanas komandas, tās ir tās programmas, kas datoram liek sākt strādāt pēc datora ieslēgšanas un kuras izpildās vispirms, lai palaistu sistēmu. RAM un ROM ir cieši sasaistīts, jo daļu no RAM atmiņas tiek atdots ROM tipa atmiņas saglabāšanai. Tātad atmiņā glabājas programmas, kas ir ierakstītas ROM.

9. ROM (Read Only Memory) • BIOS (sistēmas ielādes modulis) atrodas sistēmplates ROM`ā, bet arī adaptera plates satur savas analogās mikroshēmas, kas arī ir ROM tipa atmiņas shēmas, tikai šīs ir palīgprogrammas ievad/izvad iekārtām, šīs palīgprogrammas sauc par draiveriem.

10. ROM (Read Only Memory) ROM atmiņa parasti satur 4 programmas: • POST (Power-OnSelfTest) Sistēmas testēšana pēc sprieguma ieslēgšanas, tās ir komandas, kas pārbauda datora darbību • CMOS Setup Papildinājums, kas lietotājam palīdz konfigurēt sistēmu • Sākuma ielādes programmu - programma meklē diskā esošo operētājsistēmu • Operētājsistēmas ievad/izvad bāze programmas, draiveri, kas nepieciešami datora sākuma ielādē

11. ROM (Read Only Memory) • Datoros eksistē 4 veida ROM mikroshēmas: • ROM (ReadOnlyMemory) • PROM (Programmable ROM) – plaši izmanto spēļu konsolēs, mobīlajos telefonos, medicīniskajā aprīkojumā, HDMI interfeisā u.c. • EPROM (Erasable PROM) - dzēšama programmējama patstāvīga atmiņa • EEPROM (Electrically Erasable Prom) ( flash PROM) 8– elektriski-dzēšama programmējama mikroshēma (žargonā sauc par fleš-atmiņu)

12. DRAM (Dynamic random access memory) • Dinamiskā operatīvā atmiņa tiek izmantota visos datoros. Atmiņas galvenā priekšrocība, ka informācija ir iepakota ļoti kompakti, nelielā mikroshēmā var ievietot daudzus miljonus bitus un no tiem izveidot lielus atmiņas masīvus. • Fiziski atmiņas mikroshēmas ir miniatūra kondensatori, kas uztur noteiktu laiku elektrisko lādiņu un ir vai nav uzlādēts kondensators nozīmē, ka ir vai nav iekodēts bits. Problēmas ar šāda tipa atmiņu ir tā ka, lādiņš uz kondensatoriem ir jāatjauno, jo kondensatori pēc neilga laika pazaudē savu lādiņu, un, ja pazūd elektriskais potenciāls, tas pazaudē informācijas bitu. No šejienes ir radies atmiņas nosaukums - dinamiskā atmiņa.

13. DRAM (Dynamic random access memory)

14. SRAM (StaticRAM) • Bez operatīvās atmiņas eksistē statiskā operatīvā atmiņa (StaticRAM- SRAM9). Atšķirībā no dinamiskās atmiņas DRAM, informāciju šeit nevajag atjaunot, tas ir veikt reģenerāciju. Tā nav vienīgā atmiņas priekšrocība. SRAM ir ātrdarbīgāka par DRAM un var strādāt ar to pašu frekvenci ar kuru strādā CP.

15. SRAM (StaticRAM) • Lai samazinātu datu iegūšanas laiku nolasot informāciju no operatīvās atmiņas, mūsdienu datoros ir vairākas kešatmiņas: L1- pirmā līmeņa kešatmiņa un L2 – otrā līmeņa kešatmiņa. Pirmā līmeņa kešatmiņu sauc arī par iebūvēto, vai iekšējo kešatmiņu, jo tā atrodas kopā ar procesoru, faktiski ir daļa no procesora mikroshēmas. Sākot ar 486 procesoru kešatmiņa ir iebūvēta procesora mikroshēmā. • Otrā līmeņa kešatmiņa sauc par otro vai ārējo kešatmiņu. Tā atrodas ārpus procesora mikroshēmas, sākumā tā bija uz sistēmplates, tad blakus procesoram, strādā ar sistēmplates frekvenci.

16. SDRAM tipa atmiņa • SDRAM( Synchronous DRAM) operatīvā atmiņa, kas sinhronizējas ar sistēmas maģistrāli. SDRAM izmantojot ātrdarbīgu sinhrono interfeisu, informāciju sūta paketēs. Šeit nav gaidīšanas laiks, kas raksturīgs DRAM, atmiņa strādā ar sistēmplates frekvenci.

17. RDRAM (Rambus DRAM) • Radīta 1999. gadā. Atmiņu balsta sistēmplates mikroshēmu loģika. Parastās DRAM shēmas sauc arī ar platu kanālu shēmām. Atmiņas kanāla platums vienāds ar procesora kopnes platumu. Personālajos datoros šobrīd izmanto ļoti maz. Pārsvarā šo atmiņas veidu izmanto spēļu konsolēs: Nintendo64, Sony playstation 2 un Sony playstation 3.

18. VRAM: VideoRAM • VRAM: VideoRAM arī pazīstama kā multiport dynamic random access memory. Šo atmiņas tipu izmanto speciāli video adapteriem vai 3-D akseleratoriem.

19. DDR SDRAM jeb vienkārši DDR • Atmiņa DDR(Double Data Rate- dubultātruma datu pārraide) tas ir vēl viens SDRAM atmiņas standarts, kur datu pārraides ātrums divkāršojas.

20. DDR atmiņas veidi • Uz doto momentu ir trīs veidu DDR atmiņas: • DDR • DDR2 • DDR3

21. DDR armiņas veidi • Galvenie parametri salīdzināšanai: • Šobrīd tiek strādāts pie jauna DDR veida jeb standarta – DDR4, jaunais standarts varētu nākt klājā kaut kad 2012. gadā.

22. Atmiņas moduļu veidi • SIMM - single in-line memory module • Sāka izmantot 1980 gadu sākumā un ražošana turpinājās līdz 1990 gadiem. • Bija divu veidu moduļi 30 kontaktu un 72 kontaktu 30-kontaktu SIMM modulis 72-kontaktu SIMM modulis Pirmajiem 30-konaktu moduļiem bija 256KB – 1MB liela atmiņa

23. Atmiņas moduļu veidi • DIMM - dual in-line memory module, viens no izplatītākajiem moduļu veidiem. • 100-pin DIMM, izmantoja priekš printeru SDRAM • 168-pin DIMM, izmantoja SDR SDRAM • 172-pin MicroDIMM, izmantoja DDR SDRAM • 184-pin DIMM, izmantoja DDR SDRAM • 200-pin SO-DIMM, izmantoja DDR SDRAM and DDR2 SDRAM • 204-pin SO-DIMM, izmantoja DDR3 SDRAM • 214-pin MicroDIMM, izmantoja DDR2 SDRAM • 240-pin DIMM, izmantoja DDR2 SDRAM, DDR3 SDRAM

24. Atmiņas moduļu veidi • Micro DIMM

25. Atmiņas moduļu veidi • So DIMM

26. Atmiņas moduļu veidi • 184-pin DIMM (DDR atmiņai)

27. Atmiņas moduļu veidi • 240-pin DIMM (DDR2 atmiņai)

28. Atmiņas moduļu veidi • 240-pin DIMM (DDR2 atmiņai)

29. Atmiņas moduļu veidi • RIMM (RDRAM atmiņai)