Sporta politika Latvijā

1. Sporta politika Latvijā Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktore AGRA BRŪNE

2. Sporta politiku Latvijā nosaka Sporta likums (28.11.2002) – likuma mērķis ir noteikt sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus Sporta politikas pamatnostādnes 2004.–2012.gadam Nacionālā sporta attīstības programma 2006. –2012.gadam

3. Sporta politikas pamatnostādnes2004.–2012.gadam

4. Pamatnostādņu izstrāde un pieņemšana Izstrādātas ciešā Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotībā esošās Sporta pārvaldes sadarbībā ar nevalstiskajām sporta organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām. Sabiedriskā apspriešana: četru tematisko darba grupu ietvaros; plašā seminārā ar pašvaldībām 2003.gada 4.novembrī. Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembrarīkojumu Nr.632 Grozītas ar Ministru kabineta 2010.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.391 [pagarināts pamatnostādņu termiņš līdz 2012.gadam (iepriekš – 2009)]

5. Būtība un struktūra Nosaka valsts sporta politiku astoņiem gadiem. Pamatnostādnēs ir ietverti sporta politikas galvenie principi, mērķis, apakšmērķi, prioritātes, sasniedzamie politikas rezultāti un vēlamie rīcības virzieni to sasniegšanai. Pamatnostādnes paredz un iesaka turpināt un attīstīt koncepcijas, kas tuvinātu valsti sporta politikas mērķu sasniegšanai. Pamatnostādnes balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kas noteiktas Sporta likumā, Eiropas Sporta hartā, Olimpiskajā hartā, Eiropas Invalīdu sporta hartā, Sporta ētikas kodeksā, Antidopinga konvencijā, Latvijā atzītās sporta un sporta treniņu teorijas pamatos un ar sporta nozari saistītajos dokumentos.

6. Sporta politikas pamatprincipi Pamatnostādnes nosaka, ka Latvijas sporta nozares attīstībā tiks ievēroti šādi politikas pamatprincipi, kas izriet no Eiropas Sporta hartas nosacījumiem: iespējas visiem jauniem cilvēkiem iegūt fizisko izglītību un sporta pamatiemaņas; iespējas katram indivīdam piedalīties sporta aktivitātēs drošā un veselīgā vidē; aizliegums izplatīt un lietot dopinga vielas un metodes; atbalsts augstu sasniegumu sportam – Latvijas valsts popularizēšanai ārvalstīs un valsts patriotisma stiprināšanai; atbalsts invalīdu sporta attīstībai; sadales un izlietojuma atklātums - atklāta sporta politika līdzekļu sadale un izlietojums.

7. Pamatnostādņu mērķis un apakšmērķi Latvijas valsts sporta politikas mērķis ir veidot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības. Apakšmērķi: radīt iespēju katram indivīdam nodarboties ar sportu (Sports visiem); nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītību (Bērnu un jauniešu sports); nodrošināt atbalstu talantīgu sportistu un komandu sagatavošanai startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules sporta spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos (Augstu sasniegumu sports); nodrošināt valsts atbalstu invalīdu sporta attīstībai (Invalīdu sports).

8. Sports visiem [Tautas sports] Politikas mērķis: radīt iespēju katram indivīdam nodarboties ar sportu. Politikas rezultāts: katram indivīdam radīta iespēja nodarboties ar sportu neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, rases, reliģiskās piederības, garīgiem un fiziskiem traucējumiem, nodrošinot tam nepieciešamos ekonomiskos un sociālos apstākļus. Rezultatīvie rādītāji: dalībnieku skaits, kas iesaistījušies regulārās sportiskajās aktivitātēs sporta federācijās; dalībnieku skaits, kas iesaistījušies regulārās sportiskajās aktivitātēs sporta klubos; sporta sacensību dalībnieku skaits; sporta bāzu skaits.

9. Sports visiem [Tautas sports] (2)Rīcības virzieni Izveidot vienotu valsts līmeņa komplekso sacensību sistēmu. Pilnveidot sporta speciālistu tālākizglītības sistēmu. Izglītot un informēt sabiedrību par fizisko aktivitāšu un sporta nozīmīgumu veselības uzlabošanā un nostiprināšanā, kā arī dopinga vielu, narkotisko vielu, alkohola un tabakas kaitīgo ietekmi. Veikt iedzīvotāju fiziskās veselības un fiziskās sagatavotības izpēti. Nodrošināt TV pārraižu translāciju no valstij svarīgiem sporta pasākumiem. Paplašināt sporta tradīciju un vēstures materiālu vākšanu, nodrošinot to pieejamību, papildināšanas nepārtrauktību, saglabāšanu un popularizēšanu. Izstrādāt sporta bāzu celtniecības perspektīvo plānu un valstij finansiāli atbalstīt tikai šajā plānā iekļautos projektus.

10. Bērnu un jauniešu sports Politikas mērķis: radīt iespējas katram jaunietim nodarboties ar sportu, nosakot valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligātu fizisko izglītību, sekmējot talantīgo jauno sportistu meistarības pilnveidi un nodrošinot visa veida resursu plānošanu un izmantošanu bērnu un jauniešu sportam. Politikas rezultāts: Radītas iespējas jauniešiem nodarboties ar sportu; noteikta bērnu un jauniešu obligātā fiziskās izglītības nodrošināšana visās izglītības iestādēs un jauno sportistu augstākās meistarības pilnveide, iesaistoties profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanā sporta skolās, sporta klubos, olimpiskajos centros, sporta ģimnāzijās un citās sporta organizācijās. Rezultatīvie rādītāji: skolēnu skaits, kuri nodarbojas sporta veidu grupās vispārējās izglītības iestādēs; studentu skaits, kuri nodarbojas sporta veidu grupās augstākās izglītības iestādēs; audzēkņu skaits, kuri nodarbojas sporta veida grupās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, sporta klubos, olimpiskajos centros, sporta ģimnāzijā un citās organizācijās; audzēkņu skaits, kuri nodarbojas sporta veida grupās interešu izglītības programmās; bērnu un jauniešu ar paaugstinātām fiziskām slodzēm skaits, kuriem veikta veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība.

11. Bērnu un jauniešu sports (2)Rīcības virzieni Radīt iespējas katram jaunietim nodarboties ar piemērotām fiziskām aktivitātēm, nosakot optimālo fizisko slodzi. Nodrošināt un palielināt sporta stundu skaitu izglītības iestādēs, kas ļautu iesaistīt nodarbībās visus audzēkņus, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņu veselības stāvoklim, fiziskajai attīstībai, fiziskajai sagatavotībai un vēlmēm. Radīt iespējas visām valsts un pašvaldību institūcijām un organizācijām piedāvāt licencētas un valsts atbalstītas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, tādējādi paaugstinot sporta izglītības kvalitāti un nodrošinot iespējas visiem bērniem un jauniešiem nodarboties ar izvēlēto sporta veidu. Nodrošināt sporta nodarbībās iesaistīto audzēkņu veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību visās iestādēs un organizācijās. Apkopot un analizēt statistiku un informāciju par bērnu un jaunatnes sporta attīstību valstī, bērnu un jauniešu fizisko attīstību un fizisko sagatavotību.

12. Bērnu un jauniešu sports (3)Rīcības virzieni Informēt skolu jauniešus par veselīgām (ar sportu un fiziskām aktivitātēm saistītām) brīvā laika pavadīšanas iespējām. Sekmēt preventīvo darbu ar sociālā riska grupu jauniešiem, veicinot viņu veselīgu dzīvesveidu un integrāciju sabiedrībā. Pilnveidot bērnu un jaunatnes sporta darba koordināciju, izveidojot vienotu sporta institūciju, kas apvienotu bērnu un jaunatnes sporta darba koordināciju starp visām jaunatnes sportā iesaistītajām institūcijām un organizācijām. Sekmēt tādu reģionālo sporta politiku, kas būtu labvēlīga talantīgo jauno sportistu meistarības izaugsmei, radot iespējas iesaistīties integrētā izglītības ieguves un mācību treniņu procesā pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai. Pilnveidot jaunatnes sporta sacensību sistēmu, nosakot valsts atbalstītās jaunatnes sporta sacensības.

13. Bērnu un jauniešu sports (4)Rīcības virzieni Sekmēt sporta speciālistu, kas strādā ar bērniem un jauniešiem, tālākizglītību un profesionālās kvalifikācijas pilnveidi. Nodrošināt atbalstu valsts un pašvaldību izglītības iestāžu materiālajai bāzei (sporta zāles, kompleksie laukumi, sporta inventārs). Atbalstīt sporta literatūras izdošanu (t.sk. tulkošanu) un video materiālu izdošanu. Nodrošināt bērnu invalīdu iespējas nodarboties izglītības iestādēs ar viņu veselības stāvoklim atbilstošajiem sporta veidiem.

14. Augstu sasniegumu sports Politikas mērķis: atbalstīt talantīgu sportistu un nacionālo izlašu komandu (sporta spēļu) komandu sagatavošanu un startus olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos (sporta spēlēm finālturnīros). Politikas rezultāts: Latvijas sportistu un komandu piedalīšanās un izcīna augstas vietas olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos. Rezultatīvie rādītāji: Latvijas sportistu un sporta spēļu komandu skaits, kas piedalās Eiropas un pasaules čempionātos; sasniegtie augstvērtīgākie rezultāti – izcīnītās vietas Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiskajās spēlēs.

15. Augstu sasniegumu sports (2)Rīcības virzieni Pilnveidot augstas klases sportistu atbalsta sistēmu kvalitatīvu treniņu nodrošināšanai. Nodrošināt atbalstu augstas klases sportistu veselības aprūpei un medicīniskai uzraudzībai. Nodrošināt informācijas, izglītošanas un kontroles pasākumus dopinga lietošanas ierobežošanai. Veicināt treneru kvalifikācijas paaugstināšanu. Veikt zinātniskos pētījumus sportistu sagatavošanas sistēmas pilnveidei. Organizatoriski un finansiāli atbalstīt augsta līmeņa sportistus un komandas dalībai olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātu finālturnīros un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) atbalstītajās pasaules spēlēs.

16. Invalīdu sports Politikas mērķis: nodrošināt valsts atbalstu invalīdu sporta attīstībai. Politikas rezultāts: Radīta iespēja cilvēkiem ar invaliditāti atbilstoši viņu vēlmēm un spējām iesaistīties pielāgotās sporta aktivitātēs. Rezultatīvie rādītāji: cilvēku ar invaliditāti skaits, kas iesaistījušies pielāgotās sporta aktivitātēs, atsevišķos sporta veidos; sasniegtie augstvērtīgie rezultāti paralimpiskajās spēlēs, nedzirdīgo olimpiādē, pasaules un Eiropas čempionātos.

17. Invalīdu sports (2)Rīcības virzieni Izstrādāt vienotu valsts sporta attīstības programmu cilvēkiem ar invaliditāti. Popularizēt un veicināt sabiedrības izpratni par cilvēkiem ar invaliditāti. Pilnveidot cilvēku ar invaliditāti sporta organizāciju institucionālo sistēmu. Nodrošināt sportistu ar invaliditāti veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību. Nodrošināt sporta būvju pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Atbalstīt Latvijas invalīdu sporta federāciju un Latvijas Paralimpiskās komitejas starptautisko sadarbību. Nodrošināt finansiālu atbalstu Latvijas sportistu un komandu dalībai paralimpiskajās spēlēs, nedzirdīgo olimpiādē, pasaules un Eiropas čempionātos.

18. Dažādi Pamatnostādņu īstenošanai paredzēta Nacionālās sporta attīstības programmas izstrāde. Pamatnostādnes pieejamas: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file55768.doc Katru gadu līdz 1.jūlijam tiek sagatavoti informatīvie ziņojumi par Pamatnostādņu izpildi iepriekšējā gadā. Informatīvie ziņojumi pieejami: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=1446

19. Nacionālā sporta attīstības programma 2006.–2012.gadamunPaveiktais programmas īstenošanā2006.–2010.gadam

20. Programmas izstrāde un pieņemšana Izstrādāta Sporta politikas pamatnostādņu 2004.–2012.gadam īstenošanai. Izstrādāta ciešā Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbībā ar nevalstiskajām sporta organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām. Sabiedriskā apspriešana: Sporta forumā 2005.gada 29.septembrī; Rīgas sporta konferencē 2006.gada 12.janvārī; Latvijas 5.Sporta kongresā 2006.gada 21.janvārī, kurā šo programmu akceptēja un pieņēma aicinājumu (Ministru kabinetam) tās atbalstam. Apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838. Grozīta ar Ministru kabineta 2010.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.389.

22. Programmas mērķis un apakšmērķi Mērķis: radīt apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai. Apakšmērķi: nodrošināt, lai katram cilvēkam būtu iespējas nodarboties ar sportu (Sports visiem); nodrošināt, lai katrs bērns un jaunietis varētu nodarboties ar sportu, nosakot valsts atbildību par bērnu un jauniešu fizisko izglītību, sekmējot jauno sportistu meistarības pilnveidi un nodrošinot visa veida resursu plānošanu un izmantošanu bērnu un jauniešu sportam (Bērnu un jauniešu sports); nodrošināt, lai talantīgie sportisti un nacionālo izlašu komandas (t.sk. sporta spēļu komandas) varētu sagatavoties un startēt olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos (sporta spēļu atlases un finālturnīros) (Augstu sasniegumu sports); nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu nodarboties ar sportu atbilstoši viņu vēlmēm un spējām iesaistīties pielāgotās sporta aktivitātēs (Sports cilvēkiem ar invaliditāti); caurviju apakšmērķis – Sporta bāzes.

23. Programmas uzdevumu izpildes statistika

24. Papildus nepieciešamais finansējums

25. Sporta budžets Valsts budžeta programma 09.00.00 “Sports” 2004. – 2012.gadā (miljoni LVL)

26. Sporta budžets (2) Valsts budžeta programma 09.00.00 “Sports” 2004. – 2012.gadā (bez valsts galvoto aizdevumu atmaksas; miljoni LVL) 25,23 ?

27. Vakar (2006) vsŠodien (2010)

28. 2006.–2010.gadā paveiktaisStrukturālās reformas Ir noslēgusies valsts sporta iestāžu strukturālā reforma, kuras mērķis bija nodrošināt, ka finanšu līdzekļi tiek novirzīti sporta dzīves gala saņēmējam – sportistam, bērniem un jauniešiem, un nevis iestāžu uzturēšanai vai iestāžu administratīvo izdevumu segšanai. Reformas rezultātā no 14 sporta iestādēm IZM padotībā palikušas tikai divas – Murjāņu Sporta ģimnāzija un valsts aģentūra „Latvijas Sporta muzejs”. Būtiski samazināts sporta nozares pārvaldīšanā iesaistīto darbinieku skaits – IZM Sporta departamentā šobrīd strādā tikai deviņi darbinieki; vēl divi darbinieki ar sporta jautājumiem nodarbojas IZM Finanšu departamentā. Salīdzinājumam – iepriekš tikai Sporta pārvaldē vien strādāja 35 darbinieki.

29. Sporta struktūra Latvijā pēc valsts sportaiestāžu reformas pabeigšanas (uz 2010.gada 1.janvāri)

30. 2006.–2010.gadā paveiktais (2)Nozares tiesiskā regulējuma pilnveide Noteikti jauni sporta federāciju atzīšanas kritēriji, kuri būtiski palielina demokrātiskuma principu ievērošanu sporta federāciju darbībā, kā arī apstiprināta jauna sporta federāciju atzīšanas procedūra. Būtiski palielināta biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” (LSFP) loma, deleģējot tai vairākus jaunus valsts pārvaldes uzdevumus (veikt sporta federāciju atzīšanu, kontrolēt atzīto sporta federāciju darbību sporta jomā, sertificēt sporta speciālistus un šaušanas sporta instruktorus). Pilnveidota sporta speciālistu sertifikācijas sistēma un sporta speciālistiem izvirzītās prasības. Likumā „Par pašvaldībām” noteikts, ka pašvaldības autonomā funkcija ir veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu. Likuma „Par nacionālās sporta bāzes statusu” pieņemšana, kas tiesiski regulē nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas kārtību, reglamentē nacionālās sporta bāzes darbības noteikumus un uzraudzības kārtību.

31. 2006.–2010.gadā paveiktais (3)Sporta budžeta administrēšanas sistēmas pilnveide Būtiski paplašināts IZM Finanšu piešķiršanas sporta komisijas sastāvs, vēl vairāk palielinot nevalstisko sporta organizāciju pārstāvniecību. Šobrīd no 14 komisijas locekļiem 9 (!) pārstāv nevalstiskās sporta organizācijas. IZM ir mainījusi pieeju finanšu līdzekļu sadalē, dodot iespēju šajā procesā iesaistīties ne tikai Finanšu piešķiršanas sporta komisijas locekļiem, bet arī visiem sporta sabiedrības pārstāvjiem, tādējādi nodrošinot atklātumu, caurspīdīgumu valsts budžeta plānošanā un iespēju finansējuma saņēmējiem iesaistīties lēmuma pieņemšanā par valsts budžeta līdzekļu sadali. Palielināta sporta organizāciju loma sportam piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā. Sevišķi tas attiecināms uz LSFP. Tādejādi tiek atvieglota arī finansējuma saņēmēju – sporta federāciju – atskaitīšanās kārtība par saņemto finanšu līdzekļu izlietojumu, jo lielākā daļa atskaišu iesniedzamas LSFP nevis IZM.

32. 2006.–2010.gadā paveiktais (4)Sporta izglītības finansēšanas sistēmas pilnveide Ar 2012.gada 1.janvāri profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanā tiek ieviests princips “nauda seko audzēknim (izglītojamam)”, kas nozīmē, ka uz valsts budžeta dotāciju varēs pretendēt ne tikai pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, bet arī citu personu dibinātās izglītības iestādes (sporta klubi). (Izglītības likuma 14.panta 26.punkts un Pārejas noteikumu 28.punkts) SVARĪGI: Finansēšanas kārtību (t.sk., kritērijus finansējuma saņemšanai) noteiks Ministru kabineta noteikumi. Kopīgs darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādes, lai jau 2011.gada vidū visiem būtu skaidri “jaunie spēles noteikumi”. Darba procesā tiks izmantoti jau izstrādātie dokumenti. Vēlami aprēķini, lai noteiktu nepieciešamo papildus finansējumu jaunā finansēšanas principa sekmīgākai ieviešanai [reālās iespējas 2012.gadā piesaistīt papildus finansējumu gan vērtējamas kritiski].

33. 2006.–2010.gadā paveiktais (5)Nozares politikas plānošanas dokumentu pilnveide Veikta spēkā esošo sporta politikas plānošanas dokumentu izvērtēšana, kā rezultātā: Sporta politikas pamatnostādņu 2004.–2009.gadam īstenošanas noslēguma termiņš ir pagarināts par trīs gadiem – līdz 2012.gadam (vienādi ar Nacionālās sporta attīstības programmas noslēguma termiņu). Izdarīti grozījumi Nacionālajā sporta attīstības programmā.

34. 2006.–2010.gadā paveiktais (6)Citas aktivitātes Sadarbībā ar biedrību „Latvijas Olimpiskā komiteja” sekmīgi turpināta reģionālo olimpisko sporta centru attīstības programmas īstenošana (valsts galvojumi, valsts galvoto aizdevumu atmaksa). Piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros sniegts atbalsts valsts īpašumā esošo sporta bāzu attīstībai (starta estakādes būvniecība Siguldā, skrejceļa atjaunošana un tribīņu renovācija Daugavas stadionā Rīgā). Piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros īstenoti dažādi projekti tautas sporta, studentu sporta un skolu sporta atbalstam.

35. 2006.–2010.gadā paveiktais (7)Citas aktivitātes Saistībā ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos (2009.gada 1.decembrī) IZM iesaistījusies Eiropas Savienības Sporta programmas izstrādē. Latvija savā nostājā ir uzsvērusi nepieciešamību Eiropas mērogā rast risinājumu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistei sportā. Paralēli IZM uzsākusi darbu pie jaunā plānošanas perioda (2014.–2020.gadam) kohēzijas politikas prioritāšu izstrādes. Plānotie aktivitāšu virzieni jaunajā kohēzijas politikā attiecībā uz sportu: Sporta un veselīga dzīvesveida infrastruktūras attīstība; Atbalsts veselīga dzīvesveida veicināšanai; Izglītības, apmācību un mūžizglītības sistēmas uzlabošana, kā arī sociālā iekļaušana; Sporta zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība.

36. Identificētie riski Līdz ar sporta nozarei piešķiramā finansējuma apmēra samazināšanu ir identificējami šādi riski: Samazinoties valsts atbalstam sporta organizācijām un sporta bāzēm, samazinās nodokļu ieņēmumi no sporta pakalpojumiem un samazināsies citi ar sporta organizāciju un sporta bāzu darbību saistīti ieņēmumi. Perspektīvā palielināsies izdevumi veselības aprūpes sistēmas uzturēšanai, noziedzības apkarošanai un sociālajā budžetā, jo palielināsies iedzīvotāju (it īpaši jauniešu) skaits, kuri neiesaistās veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošās aktivitātēs, kas atstās arī negatīvu ietekmi uz nākotnes darbaspēka veselību. Apdraudēta līdzšinējo valsts ieguldījumu sporta nozarē efektivitāte un noturīga sporta finansēšanas modeļa pastāvēšana, kas nodrošina sporta organizāciju ilgstošu (prognozējamu) atbalstu. Perspektīvā var rasties negatīva ietekme uz sociālo un migrācijas situāciju, jo samazināsies sporta nozarē nodarbināto skaits, kas veicinās arī gados jaunu un kvalificētu sporta speciālistu izbraukšanu no valsts darba nolūkos.

37. Rezultatīvo rādītāju analīze Saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā „Latvijas iedzīvotāju sportošanas paradumi” (2007.gada decembris) aptaujas datiem gandrīz puse jeb 49% iedzīvotāju ir atbildējuši, ka vispār nenodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Saskaņā ar Eurobarometer 2009.gada decembra aptauju (Eurobarometer speciālizlaidums 2009.gads (Sports un fiziskā aktivitāte) ar fiziskajām vai sportiskajām aktivitātēm vispār nenodarbojas 44% iedzīvotāju, savukārt vidēji Eiropas Savienībā (EU 27) iedzīvotāju, kas nenodarbojas ar fiziskajām vai sportiskajām aktivitātēm, skaits procentuāli ir mazāks – 39%. Tāpat konstatēts, ka vismaz 1–2 reizes nedēļā Latvijā ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm nodarbojas 28% iedzīvotāju, savukārt vidēji Eiropas Savienībā (EU 27) nodarbojošos iedzīvotāju skaits procentuāli ir daudz lielāks – 40%. Pēc Latvijas Sporta federāciju padomes datiem 2009.gadā sporta federāciju organizētajās aktivitātēs regulāri iesaistījušies 100 745 cilvēki. Pēc Latvijas Paralimpiskās komitejas datiem 2009.gadā aptuveni 5000 cilvēku ar invaliditāti ir iesaistījušies pielāgotās fiziskajās aktivitātēs, kas ir tikai 10% no visiem Latvijā esošajiem cilvēkiem ar invaliditāti.

38. Saskaņā ar Sporta medicīnas valsts aģentūras (SMVA) pārskatu „Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība 2009.gadā” 2009.gadā veiktajā vispārizglītojošo skolu skolēnu, sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi fiziskās sagatavotības izvērtējumā ar EUROFIT metodi konstatēts, ka zemā un zem vidējā līmeņa fiziskā sagatavotība ir 48,4% zēnu un 48,1 % meiteņu. Saskaņā ar SMVA pārskatu „Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība 2009.gadā” 2009.gadā no apsekotajiem vispārizglītojošo skolu skolēniem, sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi tikai 3,8% diagnosticēta pareiza stāja, bet 96,2% – nepareiza stāja. Saskaņā ar Statistikas pārskatu par sportu 2008.gadā Latvijā ir reģistrētas 1116 sporta bāzes, kurās ir apvienoti 3077 sporta objekti (stadioni, sporta zāles, peldbaseini, hokeja laukumi, sporta laukumi u. tml.). Jāpiebilst, ka vairums no šīm sporta bāzēm ir tehniski un morāli novecojušas. Uz 2010.gada 1.septembri nacionālās sporta bāzes statuss ir 32 sporta bāzēm. Rezultatīvo rādītāju analīze (2)

39. Dažādi Programma pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file55763.doc Starpposma informatīvais ziņojums par Programmas izpildi pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file23916.doc

40. Fiziski aktīva dzīvesveida nodrošināšana.Institūciju sadarbība

41. Akceptēta Eiropas Kopienu Komisijā (11.07.2007) Koncentrējas uz sporta sociālo un ekonomisko dimensiju un organizatoriskajiem jautājumiem Eiropā, kā arī uz turpmākajiem pasākumiem, kas saistīti ar šo iniciatīvu Baltā grāmata par sportu

42. Baltā grāmata par sportu:Sporta sociālā nozīme Sabiedrības veselības uzlabošana ar fizisko aktivitāšu palīdzību Cīņa pret dopingu Sporta nozīmes veicināšana izglītības un apmācības jomā Brīvprātīgo kustības un aktīva pilsoniskuma veicināšana par sportu Sporta potenciāla izmantošana attiecībā uz sociālo iekļaušanu, integrāciju un vienādām iespējām Rasisma un vardarbības novēršanas un apkarošanas pastiprināšana Vērtību popularizēšana Atbalsts ilgtspējīgai attīstībai

43. Eiropas stratēģija attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos Akceptēta Eiropas Kopienu Komisijā (30.05.2007) Integrētas pieejas nepieciešamība, lai samazinātu sliktu veselību, kas saistīta ar neveselīgu uzturu, lieko svaru un aptaukošanos

44. Eiropas stratēģija attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos:Fizisko aktivitāšu veicināšana Organizētas sportiskās aktivitātēs sporta veidos, “aktīva pārvietošanās” un “aktivitātes brīvā dabā”, lai novērstu fizisko aktivitāšu samazināšanos un cīnītos ar veselību saistīto risku galvenajiem cēloņiem Jāatbalsta mēģinājumi rast veidus kā palielināt fizisko aktivitāti ikdienā Skolu nozīme dzīves prasmes veselīga dzīvesveida saglabāšanā Atbalsta sniegšanas nepieciešamība izglītošanai par uzturu un fiziskām aktivitātēm Sadarbība starp sporta organizācijām un sabiedrības veselības aizsardzības grupām dažādu kampaņu rīkošanā

45. Eiropas savienības fizisko aktivitāšu vadlīnijasrekomendē ES dalībvalstīm: Noteikt 60 minūšu vidējas intensitātes ikdienas fizisko aktivitāšu minimumu bērniem un jauniešiem. Noteikt 30 minūšu vidējas intensitātes ikdienas fizisko aktivitāšu minimumu pieaugušajiem un iedzīvotājiem vecākiem par 65 gadiem. Aaicina valstis izstrādāt nacionāla līmeņa fizisko aktivitāšu veicināšanas stratēģijas, to ieviešanā iespējami paredzot piesaistīt gan valsts, gan privātā sektora finanšu līdzekļus. Lai nodrošinātu sektoru vienotu un saskaņotu rīcību fizisko aktivitāšu veicināšanai, vadlīnijas nosaka nepieciešamību nodrošināt sistemātisku sadarbību starp atbildīgajām valsts un privātā sektora iestādēm un organizācijām sporta, veselības, izglītības, satiksmes, pilsētu plānošanas, darba vides, brīvā laika pavadīšanas u.c. jomās

46. Fiziska un aktīva dzīvesveida popularizēšana Daži no Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotajiem projektiem sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām: Sporta inventāra iegādes palīdzības programma Latvijas Jaunatnes olimpiāde ZZ čempionāts Projekts “Esi aktīvs” Sportiskākā klase Sporta bāzu pieejamība sociālās atstumtības  riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām Stājas mācība Projekts “Pēdas” Gada balva sportā U.c.

47. Sporta inventāra iegādespalīdzības programma Konkursa mērķis ir atbalstīt pašvaldību projektus, lai sekmētu veselas, fiziskas un garīgas personības harmonisku attīstību, nodrošinot mācību priekšmeta “Sports” pilnvērtīgu satura realizāciju 2007.gadā konkursa ietvaros tika atbalstīts 151 projekts par kopējo summu 220 000 LVL 2008.gadā konkursa ietvaros atbalstīti 144 projekti par kopējo summu 250 000 LVL. 2009. un 2010.gadā finansējuma trūkuma dēļ konkurss netika īstenots.

48. Sports skolāsZZ Čempionāts Tiek vērtēts prasīta/nodrošināta visas klases iesaiste aktivitātēs Nav malā stāvētāju Fizisko un garīgo prasmju sinerģija Vairāk nekā 6000 skolēnu

49. Formālā izglītībaMācību priekšmets “Sports” Jauns standarta saturs mācību priekšmetā “Sports” Līdz ar jauno standartu ieviešanu sporta izglītībā Latvijā ir notikusi pāreja no normatīvās pedagoģijas uz humāno pedagoģiju, kas nozīmē, ka mācību procesa centrā izvirzīts skolēns. Mācību priekšmeta “Sports” pīlāri: zināšanas un izpratne par sportu pamatprasmes sporta veidu vingrinājumos fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā un uzlabošanā sabiedriskai un personīgai dzīvei nepieciešamās pamatprasmes

50. Formālā izglītība (2)Profesionālās ievirzes sporta izglītība Bērnu un jauniešu sporta attīstība Latvijā pamatos balstās uz profesionālās ievirzes sporta izglītību, ko līdz 2009.gada beigām bija iespējams apgūt 61 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē, valstij nodrošinot šajās sporta skolās strādājošo 1038 treneru darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Minētie treneri nodrošina mācību treniņu darbu ar 26 268jauniešiem 2071 mācību treniņu grupā.