Retrospektīvā konversija Latvijas akadēmiskajās bibliotēkās

1. RetrospektīvākonversijaLatvijas akadēmiskajās bibliotēkās Elita Ozoliņa, LUB departamenta vad. Rīga, 2006.g. 7.aprīlis

2. Apzināt situāciju retrokonversijas jomā LATABA bibliotēkās Teorētiskās atziņas Ārvalstu pieredze rekataloģizācijā Metodes ieguvumi un trūkumi Mērķis un uzdevumi

3. Retrospektīvā konversija • Process, kurā iespiestie bibliogrāfiskie apraksti tiek pārvērsti mašīnlasāmajos aprakstos atbilstoši noteiktajiem standartiem, gan kā process, kurā bibliotēka iegūst savā lietošanā kādā datu bāzē jau esoša ieraksta kopiju • Pāreja no kartīšu kataloga uz mašīnlasāmo katalogu.

4. Problēmsituācija • Ieviešot darbā integrēto bibliotēku sistēmu, kuras pamatu veido elektroniskais katalogs, bibliotēkai paralēli jāuztur gan kartīšu formāta katalogs, gan elektroniskais • Kartīšu katalogā esošie dokumenti nav pieejami attālināti

5. Konvertējot bibliotēkas uzziņu aparātu, kas veidots līdz automatizācijas sākumam, palielinās informācijas pieejamība bibliotēkas lietotājiem Konversijas projekts prasa ieguldīt lielus intelektuālā un fiziskā darba resursus Nepietiekošas teorētiskās zināšanas Finanšu problēmas Retrospektīvās konversijas ieguvumi un zaudējumi

6. Konversijas nepieciešamība bibliotēkās • Elektroniskajā katalogā nav pilna informācija par krājumu • Informācijas atrašanai jāizmanto gan tradicionālais kartīšu katalogs, gan elektroniskais • Ceļš uz lietotāju automatizēto apkalpošanu ( automatizētā dokumentu izsniegšana/saņemšana un rezervēšana/pasūtīšana)

7. Plāns • Sastādīt automatizētās izdevumu izsniegšanas/nodošanas plānu • Izveidot retrospektīvās konversijas darba grupu • Nozīmēt atbildīgo personu par konversijas procesa norisi • Nozīmēt atbildīgo personu par ierakstu kvalitātes un rediģēšanas kontroli • Noteikt retrospektīvās konversijas mērķi • Izvēlēties retrospektīvās konversijas metodi • Noteikt retrospektīvās konversijas veikšanai nepieciešamos pasākumus • Noteikt retrospektīvās konversijas darbu izpildes grafiku • Izstrādāt retrospektīvās konversijas instrukciju • Izstrādāt noteikumus darbu pieņemšanai

8. Konversijas metodes izvēle • Rekataloģizācija - kartīšu formāta uzziņu aparāta konversija, datus ievadot manuāli • Bibliogrāfiskā apraksta skenēšana (bibliogrāfiskie rādītāji; katalogu kartītes) • Datu bāžu konversija un datu apmaiņa (piemēram, Nacionālā bibliogrāfija un citu bibliotēku datu bāzes) • Rekataloģizācija - LATABA bibliotēkās visplašāk izmantotā katalogu pamatapstrādes metode

9. Relatīvi vienkārša organizācija un tehnoloģijas Relatīvi nelielas izmaksas Neatkarība no citu bibliotēku un organizāciju darba Iespēja kontrolēt kvalitāti atsevišķos darba posmos Relatīvi zems darba ražīgums Ilgs katalogu pārveidošanas termiņš bibliotēkās ar lieliem krājumiem Nepieciešami papildresursi (speciālisti; telpas) Rekataloģizācijas priekšrocības un trūkumi

10. Rekataloģizācijas darbietilpīgums (RTU ZB)

11. Akadēmisko bibliotēku situācija • No 23 bibliotēkām : 14 veic retrokonversiju; 6 bibliotēkās viss krājums ir atspoguļots EK; 2 bibliotēkas neveic • LNB Bibliogrāfijas institūts – bibliogrāfisko aprakstu skenēšana • Bibliotēkas veic krājumu pakāpenisku konversiju, ievērojot lietotāju pieprasījumu • 8 bibliotēku korporatīvajā EK - ~ 300 000 bibliogrāfisko ierakstu

12. LUB - rekataloģizācija sākta 1992.g. - EK ~ 26 % no visa kopējā krājuma (~ 2 milj. eks.) • LAB • rekataloģizācija sākta 1996.g. • ~ 17% no Misiņa b-kas kopējā krājuma (973100 eks.) • RTU ZB • rekataloģizācija sākta 1997.g. • ~ EK 10% no visa kopējā krājuma(~ 2 milj. eks.) • RSUB • rekataloģizācija sākta 1996.g. • kopējais krājuma apjoms – 280 579 eks. • viss Mācību lit. krājums ir rekat. (48% no visa kopējā krājuma)

13. “ Retrokonversijas procesu var salīdzināt ar automaģistrāles remontu: tas ir tikpat dārgs un darbietilpīgs un tos, kas ar to nodarbojas, noved līdz sapīkumam un dusmām”. Džons Kons (Cohn John M.)

14. Paldies par uzmanību! Elita.Ozolina@lu.lv t. 7213043