1 / 11

Kas regulē sabiedrības attīstības tempu – nauda vai labklājība?

Kas regulē sabiedrības attīstības tempu – nauda vai labklājība?. Inese Dāvidsone Bc.phil.; Mg.oec. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola Rīga, 2011. Patiesais cilvēku interešu loks. Interese par fizisko izdzīvošanu, stabila piederība sabiedrībai,

kanoa
Télécharger la présentation

Kas regulē sabiedrības attīstības tempu – nauda vai labklājība?

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Kas regulē sabiedrības attīstības tempu – nauda vai labklājība? Inese Dāvidsone Bc.phil.; Mg.oec. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola Rīga, 2011

  2. Patiesais cilvēku interešu loks • Interese par fizisko izdzīvošanu, • stabila piederība sabiedrībai, • nozīmīga sociāla un kulturāla identitāte, • sociāli nozīmīgs darbs. Vēlme saglabāt šīs intereses liek radīt apstākļus, kur fiziski pieejami un ekonomiski sasniedzami tie kļūst ikkatram. Laszlo, E. (2009). WorldShoft 2012 - Making Green Business, New Politics& Higher Consciosness Work Together, Inner Traditions. Rochester: Vermont.

  3. Kas ir labklājība? • Labklājība ir augstākā iespējamā pieeja ekonomiskajiem resursiem, augstākais labklājības līmenis, ietverot sevī iedzīvotāju laimi, garantēto minimālo ienākuma, lai izvairītos dzīvot nabadzībā un visbeidzot, ņemot vērā spējas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem labu dzīvi. Greve, B. (2008). What is Welfare?. Central European Journal of Public Policy. 2 (1) p.58. • Labklājību var sasniegt saskaņā ar kategoriju - lielāku un mazāku. Pigou, A.C. (2006). The Economics of Welfare. Volume I. New York, p.10.

  4. Kā vairot dzīvē laimi? • Laime ir augstākā vērtība, jo tā ir pamats un sākums, tās dēļ darām visu pārējo, bet visa labā sākumu un cēloni mēs uzskatām par augstāko vērtību un kaut ko dievišķu. Aristotelis. (1985). Nikomaha ētika. Rīga: Zvaigzne. • Ja mēs vēlamies, lai cilvēki kļūst laimīgāki, mums ir jāzina, kāds stāvoklis rada laimi un kā to kultivēt. Layard, R. (2006). Happiness: Lessons from a New Science. Great Britain: Penguin Books.

  5. Kāds ir laimīgs cilvēks? • Kas ir laimīga dzīve? Tā ir prāta sakārtotība un ilgstošs miers. Tas var būt ikkatram, ja tev pieder prāta diženums. Tas var būt tev, ja tev piemitīs nesatricināmība, nelokāmība un stingrība, kas apņēmīgi pieķersies labam spriedumam tikko sasniegtajam. Seneca L. A., Moral Epistles, trans. By Richard M. Gummere, The Loeb Classical Library, Cambridge,Mass: Harvard UP, 1917 – 25. 3 vol.: Volume 1. • Katrā sabiedrībā bagāti cilvēki ir laimīgāki nekā nabadzīgie, taču bagātākas sabiedrības nav laimīgākas par nabadzīgām. Layard, R. (2006). Happiness: Lessons from a New Science. Great Britain: Penguin Books.

  6. Ekonomikas misija = cilvēku vīzija? • Ekonomika ir – vai tai jābūt – par indivīdu laimi; jo īpaši, kā ekonomiskā izaugsme, bezdarbs un inflācija, un institucionālie faktori, tādi kā pārvaldība, skar individuālo labklājību. Frey, B. & Stutzer, A. (2002). What can economists learn from happiness research? Journal of Economic Literature. 40 p. 402-435. • Mantas uzdevums un valdības politika strādā uz to, lai cilvēkiem palielinātu laimi. Tian, G. & Yang, L. (2006). A Fortmal Economic Theory for Happiness Studies: A Solution to the Happiness – Income Puzzle p.1.

  7. Vai nauda nodrošina laimi? • Ekonomiskās lietas kaut ko nozīmē vienīgi tik tālu, kamēr tās dara cilvēkus laimīgus. Perez, E. (2006). Is Happiness relative? Implications for Labour Supply,Tesina CEMFI No. 0604. p.1. • Deviņpadsmitā gadsimta beigās vairākums Anglijas ekonomisti domāja, ka ekonomika ir par laimi. Layard, R. (2006). Happiness: Lessons from a New Science. Great Britain: Penguin Books.

  8. Kas virza sabiedrības attīstību? • Ekonomikas izaugsme pati par sevi nevairo laimi, varbūt vienīgi īslaicīgi. Pēc laika cilvēki pierod pie jaunajiem dzīves standartiem un atgriežas atpakaļ nelaimīgas sajūtas stāvoklī, kur tie bija pirms tam, taču esot jau augstākā patēriņa līmenī. Easterlin, R.A. (1996). Growth Triumphant, Ann Arbor: University of Michigan Press. • Nauda ir fundamentāls cilvēka dzīves aspekts jebkurā vietā pasaulē. Diener, E.& Biswas – Diener, R. (2002). Will Money Increase Sujective Well – Being? Social Indicators Reaserch 57 p.119–169. Netherland: Kluwer Acadeic Publishers.

  9. Laimes atslēgas faktori Cilvēkiem vidējo laimi mēra pēc: • noteiktās cilvēku proporcijas, kas uzskata, ka citiem cilvēkiem var uzticēties; • cilvēku proporcijas, kas pieder kādām sociālām organizācijām; • šķiršanās līmeņa; • nodarbinātības līmeņa; • valdības kvalitātes un • reliģiskās ticības. Layard, R. (2006). Happiness: Lessons from a New Science. Great Britain: Penguin Books.

  10. Slēdziens mūsdienu pasaulei Nākotne, protams, mums nav zināma, bet laimi mēs visādā gadījumā uzskatām par mērķi un pilnību. Ja tas ir tā, tad par laimīgiem cilvēkiem mēs dēvēsim tos no dzīvajiem, kuriem piemīt un piemitīs tikko teiktais. Aristotelis. (1985). Nikomaha ētika.Rīga: Zvaigzne.

  11. Paldies par uzmanību!

More Related