Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK darbības pārskats Saeimā un Valdībā

1. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNKdarbības pārskats Saeimā un Valdībā Dzintars RASNAČS Rīgā, 2011.gada septembrī

2. Darbs valdībās

3. Darbs valdībās • Kopš 1993.gada ir bijušas 15 valdības. Esam strādājuši 10 valdībās, piecas reizes esam bijuši opozīcijā. • Turpmāk uzskatāmi būs redzams, ka viss, kas saistīts ar nacionālo politiku, veiksmīgāk realizēts laikā, kad esam strādājuši valdībās, īpaši laikā, kad valdību vadīja Tēvzemei un Brīvībai pārstāvētais ministru prezidents Guntars Krasts (1997.-1998.)

4. Naturalizācija

5. Naturalizācija • Piecās valdībās(piecos ar pusi gados) bijuši mūsu pārstāvētie tieslietu ministri (12.1995-11.1998) un (11.2006.-03.2009.). Tieši šajā laikā naturalizācija bija stingrāka un kvalitatīvāka. Naturalizēti ~ 24 tūkstoši jaunu pilsoņu. • Laika posmā, (astoņos gados) kad Tieslietu ministriju vadījuši citu partiju pārstāvēti ministri (12.1998.-10.2006) - naturalizēti ~ 110 tūkstoši jaunu pilsoņu.

6. 5.Saeima 1993-1995 • Nostiprinās Latvijas Republikas pilsonības tiesiskā turpinātība.

7. 5.Saeima 1993-1995 • Tiek uzsākta denacionalizācija – atjaunotas īpašuma tiesības likumīgajiem īpašniekiem.

8. 5.Saeima 1993-1995 • Tiek atjaunota Latvijas Republikas Satversmes darbība pilnā apjomā.

9. 5.Saeima 1993-1995 • 1995.gada 31.jūlijā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 11 222 vēlētāju parakstītu likumprojektu “Pilsonības likums”.

10. 5.Saeima 1993-1995 • TB un LNNK izveido Nacionālā bloka „ēnu kabinetu”.

11. 6.Saeima 1995-1998 • TB rosinātā parakstu vākšana likumprojekta “Pilsonības likums” ierosināšanai notika no 1996.gada 15.janvāra līdz 13.februārim. Pilsonības likumprojekta ierosinājumu bija atbalstījuši 126 564 vēlētāji, tomēr tas nebija pietiekami, lai likumprojekts varētu tikt iesniegts Saeimā. Tas bija jāparaksta vismaz 131 145 vēlētājiem. • TOMĒR TAS DEVA STINGRU PAMATU TURPMĀKOS DIVUS GADUS REZULTATĪVI BLOĶĒT JEBKĀDUS ESOŠĀ PILSONĪBAS LIKUMA „MĪKSTINĀŠANAS” MĒĢINĀJUMUS.

12. Saeima 1996.gada 22.augustā pieņēma deklarāciju Par Latvijas okupāciju. 6.Saeima 1995-1998

13. Saeima 1998.gada 17.jūnijā groza likumu "Par svētku un atceres dienām“ iekļaujot tajā 16.martu - Latviešu karavīru atceres dienu(17.02.2000. Grozījums tiek atcelts). 6.Saeima 1995-1998

14. 6.Saeima 1995-1998 • 1998.gada 15.oktobrī esam panākuši grozījumus LR Satversmes 4.pantā - Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.

15. 6.Saeima 1995-1998 •  1996.gada 12.decembrī darbu sāk Satversmes tiesa. 

16. 1998.gada 29.oktobrī Saeima pieņēma deklarāciju Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā. 6.Saeima 1995-1998

17. Tautas nobalsošana par likuma “Grozījumi Pilsonības likumā” atcelšanu • Par likuma atcelšanu nobalsoja 416 584 jeb 44,98 % balsotāju • Pret likuma atcelšanu 487 559 jeb 52,54 % balsotāju. • Tomēr, līdzīgais balsu sadalījums ir pamats tam, ka turpmākos 13 gadus Pilsonības likums netiek liberalizēts vēl vairāk.

18. 6.Saeima 1995-1998 • Esam visās 3 valdībās. • Tautsaimniecības izaugsme un pārorientēšanās uz Rietumu tirgiem. • Pirmo un vienīgo reizi valdību vada TB pārstāvis Guntars Krasts. • Latvijas Okupācijas muzejs tiek iekļauts diplomātisko vizīšu protokolā.

19. Latvijas Republikas valdībā • Ministru prezidents Guntars Krasts • 07.08.1997.g.– 26.11.1998.g. • Finanšu ministrs Roberts Zīle • Iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš • Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs •  Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs • Veselības valsts ministrs (Labklājības ministrijā) Viktors Jaksons )

20. 7.Saeima 1998-2002 • 2002.gada 30.aprīlī Latvijas Republikas Satversmē vairākos pantos tiek nostiprināta valsts valodas loma, noteikts ka pašvaldības vēl tikai Latvijas pilsoņi.

21. 7.Saeima 1998-2002 18.pantā: “18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievēros Latvijas Satversmi un likumus.””

22. 7.Saeima 1998-2002 21.pantā:“21. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.”

23. 7.Saeima 1998-2002 101.pantā: “101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Pašvaldības darba valoda ir latviešu valoda.”

24. 7.Saeima 1998-2002 104.pantā: “104. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumu un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.”

25. 8.Saeima 2002-2006 •  Iestāšanās NATO. • Iestāšanās ES.

26. 8.Saeima 2002-2006 • Veiksmīgākais TB/LNNK rezultāts –Eiropas Parlamenta vēlēšanās, 29% un 4 vietas.

27. 9.Saeima 2006-2010 • Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK 9.Saeimas vēlēšanās startēja ne tikai kā nacionāla partija, tā piedāvāja Roberta Zīles sociāli ekonomisko programmu, kas vērsta uz sabiedrības vidusslāni un sociāli mazaizsargāto daļu. • Tomēr, programmu dažos mēnešos neizdodas izklāstīt lielākajai daļai vēlētāju. • Daudzas idejas vēlāk tiek ietvertas valdības pretinflācijas plānā, kā arī pašreizējās valdības finanšu rīcības plānos. Programma bija publisks brīdinājums par paredzamo ekonomikas pārkaršanu.

28. 9.Saeima 2006-2010 Gaidis Bērziņš Tieslietu ministrs A.Kalvīša un I.Godmaņa valdībās (07.11.2006.-12.03.2009.) • Nostiprināja Valsts valodas centra pozīcijas, būtiski palielināja tā finansējumu. • Papildināja profesiju sarakstu, kurām nepieciešamas labas valsts valodas zināšanas.

29. 2010.gada 4.jūlijāTiek izveidota Politisko organizāciju apvienība Nacionālā apvienība“Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK

30. 10.Saeima 2010/11 • Pastiprināta administratīvā atbildība par valsts valodas nelietošanu.

31. 10.Saeima 2010 /11 • Noteikta kārtība, kādā Saeimas deputātam tiek atņemts deputāta mandāts nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ. („Kravcova likums”)

32. 10.Saeima 2010/11 • Noteikta centralizēta politiski represēto personu reģistrācija.

33. 10.Saeima 2010/11 • TB/LNNK iesākot un VL un „Sargi valodu” turpinot (un pabeidzot) tiek ierosināta parakstu vākšana un savākti vairāk kā 120 000 parakstu par izglītību valsts valodā. • Tas ir nopietns signāls valdībai un IZM par nepieciešamību veidot vienotu nacionālu izglītības sistēmu.

34. Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valde savā izbraukuma sēdē Valmierā š.g. 30.maijā nolēma: • dibināt vienotu partiju, lai tautai būtu iespēja ārkārtas Saeimas vēlēšanās izvēlēties godīgumu un taisnīgumu aizstāvošus valstsvīrus, kuri ir gatavi strādāt valsts labā • sasaukt partijas dibināšanas kongresu š.g. 23.jūlijā, lai rīcība partijas dibināšanā būtu ātra un visiem skaidri saprotama.

35. Secinājumi: Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK iespējamās prioritātes: • Ministru prezidents • Izglītības ministrija • Tieslietu ministrija

36. Paldies par uzmanību! Īpašs paldies prezentācijas tapšanā: Daigai Kalnbērziņai