Z īmigākie notikumi Nasdaq OMX Riga 2011. gadā un ieskats nākamā gada tendencēs

1. Zīmigākie notikumi Nasdaq OMX Riga 2011. gadā un ieskats nākamā gada tendencēs

2. Notikumi pasaulē Nasdaq OMX Rīga ir daļa no Eiropas Ziemeļu finanšu instrumentu tirgus, un tādēļ tā ir pakļauta globālajiem procesiem, kas ietekmē pasaules lielākās biržas. Tāpēc, raksturojot Rīgas biržas indeksa OMXR dinamiku 2011. gada ietvaros (attēlā), jāatzīmē trīs pasaules mēroga notikumi, kas veicināja investoru satraukumu, izsaucot būtiskākus cenas lēcienus vai nosakot trendavirzienu. 1. Zemestrīce Japānā, kas notika 2011. gada 11. martā visās pasaules biržās rādija haosu, kas turpinājās divas nedēļas, jo neviens nevarēja paredzēt katastrofas sekas un ietekmi uz pasaules ekonomiku. 2. Augusta sākumā reitingu aģentūra S&P pirmo reizi ASV valsts vēsturē samazināja tās kredītreitingu. Kaut arī analītiķi savas prognozes par iespējamo reitinga samazinājumu bija darījuši zināmas jau iepriekš, tomēr ASV ekonomikas pavājināšanās pazīmes lika aizdomāties par otro krīzes vilni. 3. Parādu problēmas Eirozonā, it īpaši Grieķijas nepieciešamība lūgt starptautisko aizdevēju palīdzību, kā arī bažas par Itālijas spēju apkalpot savus parādus, izraisīja ilgstošu kritumu pasaules fondu tirgos 2012. gada otrajā pusē. attēls 1. OMX Rīga 2012. gada grafiks, kas redzams attēlā 1., spilgti norāda uz to, ka globālās ekonomikas satricinājumi iezīmējas arī Rīgas akciju cenās, un lokālās ekonomikas attīstības panākumi nespēja ietekmēt akciju tirgu.

3. Vilšanās Lai novērtētu 2011. gada rezultātus, būtu jāpaskatās, ko investori gribēja sagaidīt un kādas prognozes tika izteiktas gada sākumā. Vairākums analītiķu un treideru bija tuvi savās prognozēs, ka tirgus turpinās savu augšupeju, kaut arī tas nebūs straujš, taču 10% pieaugums ir mazākais, ko mēs redzēsim gada maijā. Kā viena no Saxo bankas prognozēm tika gaidīta S&P 500 indeksa maksimālo rādītāju sasniegšana, kas šķita pārāk neticama, taču kopumā tā likās vairāk iespējama nekā zemāko līmeņu testēšana. Tātad 2011. gada prognozētajam virzienam būtu jāturpina iepriekšējo divu gadu uzņemto kursu, kā tas tika 2003.-2006. gados, kad tirgi pakāpeniski auga trīs gadu garumā (attēls 2.) Jāpiebilst, ka, realizējot šādu scenāriju, tirgus tā arī nesasniedza 2007. gada virsotnes. attēls 2. Par spīti dabas katastrofām (zemestrīce Japānā martā), kas izraisīja 20% Nikkei indeksa kritumu un 5-10% kritumu citās biržās, tirgus spēja atspēlēt zaudēto un saglabāt augšupejošo virzienu pirmajā pusgadā. Taču jūlijā debates par ASV parāda palielināšanu, precīzāk- valdības nespēja vienoties par svarīgiem lēmumiem,- radīja nervozitāti visos finanšu tirgos, kas rezultējās reitinga samazināšanā, «iegrūda» biržas ilgstošā lāču noskaņojumā. Attēlā 3. ir S&P500 indeksa deviņu gadu grafiks, kurā var redzēt, ka 2 gadu trends ir lauzts un tirgus atrodas stagnācijas fāzē. Jāpiebilst, ka dažas prognozes ir izrādījušies tuvāk patiesībai, kā piemēram zelta cenas kāpums un augstas cenas naftas cenas. Lai cik daudz tika runāts par «burbuli» zelta tirgū, pagaidām, cenām pārkāpjot 1500 USD par unci,tāmtā arī neizdevās nokrist zem šī līmeņa un, spriežot pēc problēmām pasaules ekonomikā, zelts arī turpmāk būs pieprasīts. attēls 3.

4. Notikumi Baltijas valstīs Kaut arī Baltijas valstīs ekonomikas rādītājiem ir nosacīta ietekme uz fondu tirgiem, tomēr būtu jāpievērš uzmanību arī tiem notikumiem, kas raksturo Baltijas ekonomiku 2011. gada ietveros: • Gada sākumu Igaunija sāka ar jaunas valūtas ieviešanu, kas, protams, iedvesmoja investorus, un Tallinnas birža uzrādīja lielāko pieaugumu divu nedēļu ietvaros visā pasaulē. Kopš eiro ieviešanas Igaunijas kopprodukts pieaudzis visvairāk no visām Eiropas Savienības valstīm, tajā skaitā par kaimiņvalstīm (attēls 4.), un valsts bezdarba līmeņa kritums strauji samazinājās. Tiešās ārvalstu investīcijas no eiro zonas šī gada pirmā pusē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ieplūdušas par 84% vairāk, kas skaidrojams ar investoru uzticamības pieaugumu. • 2011.gada 9.jūnijā Latvija sekmīgi emitēja 10 gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru apmērā ar fiksētā ienākuma likmi 5,25% gadā un dzēšanas datumu 2021.gada 16.jūnijā. Investori izrādīja ievērojamu interesi par Latvijas vērtspapīriem, kopējam solījumu apjomam septiņas reizes pārsniedzot piedāvājumu un rezultātā sasniedzot 3,6 miljardus ASV dolāru. Notikusī emisija uzskatāma par etalona emisiju, Latvijai atgriežoties starptautiskajos tirgos pēc 2008.gada marta pēdējās obligāciju emisijas. Stratēģiskais mērķis bija aizņemties resursus savlaicīgi un vienmērīgāk izlīdzināt valsts parāda atmaksas grafiku ilgākā periodā. Fakts, ka gada beigās minētas obligācijas ienesīgums pārsniedza 6,2% vien liecina par to, ka emisija notikusi veiksmīgi un īstajā laikā. • Banku krīze: Lietuvas bankas Snoras un Latvijas Krājbankas krahs rada satraukumu Baltijas banku sektorā, kas, savukārt, lielā mērā veicināja ažiotāžu starp Swedbank klientiem Latvijā, kas dažu dienu laikā no bankas izņēma 35 miljonus latu skaidrā naudā. Pēc dažām dienām situācija stabilizējās, taču minētie notikumi - gan banku krahs, gan klientu panika, liek atbildīgāk rīkoties visām finanšu sektorā iesaistītām pusēm. Uzraugošajām iestādēm jāizstrādā jaunus pasākumus banku darbības kontrolei, bankām jāuzlabo komunikācija ar klientiem, ieguldītājiem cītīgāk jāvērtē savas bankas izvēle attēls 4.

5. Notikumi korporatīvā sektorā 2011. gadā no Rīgas biržā tirgotām akcijām lielākā uzmanība tika veltīta kompānijai Olainfarm. Pateicoties straujai uzņēmuma attīstībai un labiem finanšu rādītājiem visa gada garumā, akcijas spēja uzrādīt 10% pieaugumu no gada sākuma, kad Rīgas indekss nokrita par 6%. 2012. gadā farmācijas uzņēmums prognozē 12% lielu realizācijas pieaugumu, vienlaikus norādot, ka, kamēr kompānija pelnīs atbilstošā līmenī, tiek plānots arī izmaksāt dividendes, kas varētu sasniegt 10% no uzņēmuma peļņas. Kā jau augošai kompānijai pienākas, Olainfarmattīstabiznesu un iegādājās aptieku tīklu Latvijā, kura kopumā ietilpst 30 tirdzniecības vietas. Pie tam jāatzīmē strauju realizācijas apjomu pieaugumu gan NVS, gan jaunajos tirgos, kā piemēram ASV un Lielbritānijā, taču vilšanās sagādā fakts, ka zāļu tirgotājam joprojām neizdodas veiksmīgi startēt Āzijas valstu tirgos. Farmācijas sektors ir viens no perspektīvākiem Baltijā, arī Sanitas akciju pārdošana par cenu, kas ir krietni virs tirgus cenas, dod papildus stimulu investoriem, kas iegulda naudu Olainfarm akcijās. attēls 5. Par vienu no interesantākiem spekulantu objektiem gada otrajā pusē kļuva Rīgas kuģu būvētava, pateicoties tenderam, „Par pašpacelošās peldošās urbšanas iekārtas pārdošanu”, ko kompānija vinnēja Ukrainā. Saskaņā ar 2011. gada 02. novembra līgumu starp Čornomornaftogaz un Rīgas kuģu būvētavu, Latvijas kompānija apņemas piegādāt minēto platformu līdz 2012. gada beigām. Investorus saista fakts, ka projekta kopējas izmaksas tuvojās 400 milj. USD, kas ir lielākais līgums Rīgas biržas kompāniju vēsturē. Taču investori ļoti piesardzīgi vērtē ieguldījumu kuģu būvētavā un ir uzmanīgi ar pirkumiem, jo trūkst informācijas par projekta realizācijas gaitām, kā arī tirgus dalībniekiem nepietiek caurspīdīguma biržas Otrā saraksta kompānijā. attēls 6.

6. Divi no nozīmīgākiem notikumiem Viļņas biržā aizvadītajā gadā bija uzņēmumu pārdošanas darījumi. Gada laikā tika pārdoti farmācijas uzņēmums Sanitas un ledusskapju ražotājs Snaige. Saskaņā ar likumu pēc darījumiem sekoja akciju atpirkšanas piedāvājumi, mazākie akcionāri arī varēja pārdot savas akcijas. Snaigeatpirkšanas piedāvājuma ietvaros atpirkšanas cena pārsniedza tirgus cenu par 32%, bet Sanitas gadījumā tā bija lielāka par 70% (attēls 7.). Sanitas pārdošana farmaceitiskam gigantam ValeantPharmaceuticalsInternationalInc (Kanada) tiek uzskatīts par lielāko darījumu Lietuvā kopš 2006. gada. Akcijas tika iegādātas no AS Invalda, AmberTrust, un citām personām, par 1.1 miljard LTL. attēls 7. Tallinnasbiržā par lielāko neveiksminieku var uzskatīt apģērbu mazumtirdzniecības kompāniju Baltika. Gada laikā akciju kritums pārsniedza 70% (attēls 8.) un ne bez iemesla, jo kompānijai jau sen ir lielas parādsaistības, un sliktie finanšu rezultāti norāda uz problēmām operacionālajā darbībā. Arī 2011. gadu kompānija, visticamāk, pabeigs ar zaudējumiem. Gada laikā kompānija centās piesaistīt kapitālu, izlaižot papildus akcijas, taču vairakkārt tas neizdevās, jo investori neizrādīja interesi, tomēr tika panākta vienošanas ar esošiem sabiedrības akcionāriem, kas iegādājās akcijas, un uzņēmums spēja īslaicīgi risināt saistību problēmas. attēls 8. 2011.gada novembrī, Lietuvas valdība nacionalizēja Snoras banku, banka pārtrauca savu darbību, un tika pārtraukta bankas akciju tirdzniecība Nasdaq OMX Vilnius. Krājbankas akcionāriem šogad bija iespēja pārdod akcijas atpirkšanas piedāvājuma ietvaros. Gada sākumā, pirms Latvijas Krājbankas akcijas tika izslēgtas no regulēta tirgus, lielākais akcionars piedāvāja minoritārijiem pārdot savas akcijas par cenu, kas divreiz pārsniedza tā brīža tirgus cenu.

7. Prognozes nākamajam gadam • Pirmais ceturksnis 2012. gadā pasaules biržās, visdrīzāk, būs ļoti nervozs. Tās problēmas, kas iezīmējās šogad, arī nākamā gadā būs noteicošais faktors investoru stratēģijas izvēlē. Gada otrajā ceturksnī situācija stabilizēsies un investoriem būs iespēja nopirkt akcijas daudz lētāk. Otrajā pusgadā, kā tas ir raksturīgi tirgiem pēc krīzes, biržās atgriezīsies kāre un alkatība un kopumā gads noslēgsies plusos. • S&P 500 Index gada ietvaros sasniegs 1100 punktus un atgriezīsies līdz 1300 punktu līmenim. Gada nogalē tiek prognozēts neliels pieaugums 5% apmērā. • ECB nāksies turpināt samazināt procentu likmi un, ļoti iespējams, ka gada pirmajā pusē procentu likme tiks samazināta no esošā 1% līdz 0,5% līmenim. • Eiropas finanšu sektors joprojām atradīsies zem spiediena Grieķijas, Itālijas un Spānijas valstu parādu dēļ. Iespējams, ka atsevišķas bankas saskarsies ar grūtībām, ja ES turpinās restrukturizēt parādsaistības. Tāpēc gada pirmajā pusē redzēsim gan M&A darījumus banku sektorā, gan kādās lielas bankas nacionalizāciju. • Baltijas biržās grūti iedomāties, ka kāds būtu ieinteresēts sākt savu akciju kotāciju biržā, tāpēc gada pirmajā pusē jaunu emitentu nebūs. Ņemot vērā faktu, ka vairākās kompānijas neizslēdz iespēju uzsākt savu akciju tirdzniecību, otrajā pusē, iespējams, vairāk nekā viena kompānija uzsāks kotāciju. • Atzīmējot kompānijas no Baltijas biržām, kas uzrādīs labākos rezultātus, nekā tirgus kopumā, tika atlasīts šāds saraksts: • Olainfarm – strauji augošā kompānija, kas pēdējo gadu laikā jau pieradījusi sevi kā Rīgas biržas līderis, joprojām ir nenovērtēta, tāpēc akcijām nākamajā gadā ir liels potenciāls. • Liepājas Metalurgs – kompānija ir veikusi savas ražotnes iekārtu modernizāciju, kas ļaus strādāt efektīvāk, taču akciju cenas joprojām neatspoguļo augošo rūpnīcas vērtību. • SilvanoFashionGroup – Tallinas un Varšavas biržās kotēta kompānija, kas uzrāda labus darbības rezultātus. Nākamajā gadā investori var gaidīt labu cenas pieaugumu, jo akcionāri, visticamāk, turpinās atpirkt akcijas no biržas, bez tam lieli kompānijas brīvie līdzekļi var tikt novirzīti dividenžuizmaksām • OlympicEntertainmentGroup – azartspēļu biznesa pārstāvis, ko var raksturot kā ieguldījumu ar lielu risku. Gada otrajā pusē, kad ekonomikā radīsies stabilizācijas pazīmes, tirgos atgriezīsies pircēji. Olympic būs to kompāniju priekšgalā, kas interesēs investorus. • Pienožvaigždes, Vilkyškiupienine un Žemaitijospienas – kompānijas no piena pārstrādes nozares, kas arī nākamajā gadā uzrādīs labus darbības rezultātus. Kompānijas joprojām ir nenovērtētas, tādēļ investīcijas šajā sektorā var radīt labāku ienesīgumu par tirgus vidējo radītāju. • Nākošajā gadā turpināsies tendence, kad biržu pamet vairāki emitenti. Grūtībās nonākušajiem Alita, Anykščiųvynas un Latvijas Zoovetapgāde biržas pamešana ir vairāk nekā iespējama. Apģērbu tirdzniecības sektora pārstāvim Baltika savu lielo parādu dēļ ir lielas risks saskarties ar maksātnespējas procesu.