Augu valsts raksturojums

1. Augu valsts raksturojums Augu valstij pieder 500 000 sugu Fotosintezes procesa veido organiskas vielas Izdala skabekli Augi fotosintezes reaktors, kas nodro�ina dzivibu uz Zemeslodes

2. Augu at�kiriba no dzivniekiem Ar �unas uzbuvi Nekustigu dzives veidu ( ir ari kustigi augi) Neierobe�otu aug�anu vegetativaja faze Vegetativa kermena diferenciaciju organos (iznemot laponaugus).

3. Laponaugi (Thallophyta) Organisms nav diferencets organos Pieder alges, kerpji, aknu sunas

4. Dzivo organismu iedalijums Pec �unas strukturas uzbuves Prokariotos un eikariotos Prokariotiem pieder apm. 6000 sugu � bakterijas, zilalges Kodolam nav apvalka

5. Eikarioti �unas ir ar apvalku norobe�ots kodols Pieder apm. 2 milj. sugu Pieder augi, senes, dzivnieki

6. Moneru valsts Pieder prokariotiski organismi, bakterijas, zilalges

7. Protistu valsts Eikariotiski organismi Pieder visas alges (iznemot zilalges), ka ari vien�uni

8. Augu valsts Pieder sporaugi � sunas, kosas, staipekni, papardes Seklaugi � kailsekli, segsekli

9. Senu valsts Pieder asku, bazidiju, pelejumu u. c. senes, kerpji

10. Dzivnieku valsts Pieder sukli, zarndobumaini, tarpi, gliemji, posmkaji, adatadaini, hordaini

11. Augu klasifikacija Klasifikacijas vieniba ir suga (species) Sugas nodali�anas pazimes: Morfologiskas, fiziologiskas, biokimiskas, genetiskas pazimes, vairo�anas organu uzbuve un attistibas cikli.

12. Sugu raksturo �adas pazimes Norobe�ota individu kopa (populacija) Kopeja izcel�anas Noteikts izplatibas apgabals � areals Ar noteiktiem auga dzives apstakliem Strukturala lidziba un pecteciba Individu speja brivi krustoties Dot normalus, augligus sugai raksturigus pecnacejus

13. Taksanomiskas vienibas Nodalijums (divisio) �phyta Chlorophyta Klase (clasis) �opsida Pteropsida - mycetes Gasteromycetes - phyceae Chlorophyceae Rinda (ordo) - ales Volvocales Dzimta (familia) -aceae Cladoniaceae Gints (genus) - Cladonia Suga (species) - Cladonia gracilis Varietate (varietas) - var. Cl.gracilis var. Gracilis Forma (forma_ - f. Cl.pyxidata f. pyxidata

14. Taksonu rakstiba Nosaka starptautiskais botanikas nomenklaturas kodekss Sugas nosaukumu veido pec binaras nomenklaturas Gints nosaukuma un sugas epiteta, kas raksturo sugu vai dots par godu kadam zinatniekam, vietas nosaukumam Gints nosaukumu raksta ar lielo burtu , bet sugas epitetu ar mazo burtu. Aiz sugas epiteta seko autora uzvards vai ta saisinajums, kur� devis sugas nosaukumu

15. Piemeri Clamydomonas rigensis Skuja sp. n. Mougetia maltae Skuja sp. n. Cetraria islandica (L.) Ach. (= Lichen islandicus L. Usnea filipendula Stirt. Sin. Usnea dasypoga (Ach.) Shirley Usnea subfloridana Stirt. Sin.: Usnea comosa (L.) Vain. Em. � emendare � labots papildinats Mycoporum elabens Flot. ex Nyl. Sugas aprakstam jabut latinu valoda

16. Alges Alges nav sistematiskas jedziens, bet biologisks Izcelu�as da�ados laikposmos un no da�adiem senciem Talakaja evoucijas gaita attistijas patstavigi Alges ir heterogena grupa

17. Algu lapona uzbuve Monada uzbuve Organismi kustigi vegetativa stavokli Pieder cenobiju un koloniju alges Raksturiga zoosporam un dzimum�unam

18. Rizopodiala (amebveida) �unam nav cieta apvalka Raksturigi rizopodiji

19. Palmelas uzbuve Nekustigas alges, kas ietvertas kopeja glotu apvalka � veido kolonijas Da�am algem ta ir islaiciga stadija attistibas cikla �ada stadija verojama daudzam algem

20. Kokoida uzbuve Pieder vien�unas, koloniju un cenobiju alges Raksturiga desmidijam, kramalgem u. c.

21. Pavedienveida uzbuve Daudz�unu lapona vienkar�akais veids Katra �una spejiga augt un dalities Da�am algem aug�ana notiek noteikta zona � aug�anas zona vai meristemas zona Da�am ta atrodas vidusdala � interkalara aug�ana

22. Platnveida uzbuve Atvasinata no pavedienveida uzbuves �unu dali�anas notikusi 2 virzienos Gareniski un �kersam Da�reiz izveidojas caurulveida laponis, piem. Enteromorpha

23. Heterotrihala uzbuve Laponim iz�kir horizontalo un vertkalo dalu

24. Sifonala uzbuve Laponis nav diferencets �unas Laponis ir daudzkodolains

25. Algu �unas uzbuve Algu �unam ar monado uzbuvi, zoosporam, gametam ir tikai citoplazmas membrana �plazmolemna Vairumam algu ir �unapvalks (�unas sienina) No hemicelulozes un pektinvielam Matriksa, kura atrodas celulozes mikrofibrillas Taja ir kalcija sali (mieturalgem, sartalgem), silicija dioksids (kramalgem) Alginskabe, fukoidins � brunalgem Hitins � Cladophora sugam

26. Citoplazma Aiznem �unas parietalo dalu Centralo aiznem vakuola ar �unsulu Endoplazmatiskais tikls Ribosomas Mitohondriji Gold�i komplekss Centriolas Kodols Hloroplasti (hromatofori)

27. Hloroplasti (hromatofori) Kausveida, platnveida, spiralveida, cilindrveida, gredzenveida, zvaig�nveida Klati ar apvalku, zem kura atrodas graudains matrikss, kas ietver tilakoidus vai diskus, kas satur pigmentus Matriksa ir ribosomas, DNS, lipidu ieslegumi Pirenoidi ap kuriem veidojas cietes graudini

28. Algu bezdzimumiska vairo�anas a) Vegetativa 1. �unu dali�anas 2. Fragmentacija 3. Ar akinetam 4. Ar ilgsporam 5. Ar cistam 6. Pamelas stavokli b) Bezdzimumiska Ar zoosporam Aplanosporam Autosporam hipnosporam

29. Dzimumiska vairo�anas Hologamija � Dunaliella salina Konjugacija raksturiga Spirogyra gints sugam u. .c.

30. Konjugacija

31. Vairo�anas ar gametam Izogamija (gametas vienadas,at�kiras fiziologiski + un � Anizogamija (heterogamija) Oogamija

32. Gametu saplu�ana Veidojas zigota ar 2n Parklajas ar biezu apvalku Taja ir daudz rezerves vielu Digst tulit vai pec miera perioda Zigotai digstot seko mejoze, tad augi ir haploidi. Tos apzime par haplontiem. Zalalgem tikai zigota ir 2n, augi ir haploidi Citam algem vegetativa faze ir diploida, tikai gametas ir haploidas. Tos sauc par diplontiem

33. Algu dzimumu sadalijums Homotaliskas alges � divdzimumu alges Heterotalliskas alges � �kirtdzimuma alges Zigota 2n dod diploidu augu, kas veido bezdzimumvairo�anas organus, kur veidojas zoospras No zoosporam attistas dzimumpaaudze � gametofits, kas dod gametas

34. Paaud�u maina Diploida (bezdzimuma) sprorfits Haploida (dzimumpaaudze) gametofits Iz�kir izomorfo un heteromorfo paaud�u mainu Izomorfa raksturiga ulvam, enteromorfam, kladoforam, brunalgem, dartalgem Heteromorfa � brunalgem, zalalgem, sartalgem

35. Algu ekologija Algu izplatiba � saldudens un juras Sauszemes alges Algu cenozes � juras un saldudens Abiotisko faktoru ietekme � gaisma, temperatura, Temperatura � stenotermas un eiritermas alges Udens kimiskais sastavs (mineralsali, organiskas vielas u.c.) Pec baribas vielu daudzuma udenstilpes dalas �oligotrofas, eitrofas, saprotrofas, distrofas No mineralvielam nozimigi ir P un N

36. Biotiskie faktori Attiecibas starp vienas sugas ipatniem Algu attiecibas ar citiem augiem un dzivniekiem Vienas sugas algu ietekme uz citam

37. Alges udens tiribas indikatori Polisaproba zona Mezosaproba a - mezosaproba � � mezosaproba Oligosaproba

38. Algu ekologiskas grupas Planktosns Augu � fitoplanktosn Dzivnieku � zooplanktons Fitoplanktona maina pa sezonam Saldudens fitoplanktons � zalalges,zilalges, zeltainas, eiglenalges Juras � centriskas kramalges, peridinijas, maz zalalgu un zilalgu Neistons Epineistons hiponeistons

39. Bentosa alges Iz�kir mikro- un makrobentosu Fitobentosu ietekme � gaisma, temperatura,pamatnes raksturs, baribas vielu daudzums, piesarnojums Algu aug�anas dzilumu ietekme udens dzidriba Saldudens bentoss �zalalges,kramalges,zilalges,mieturalges u.c. Juras bentoss � brunalges,sartalges, Ziemeljura 40- 50 m dziluma

40. Aerofitiskas alges Krasas temperaturas svarstibas, islaiciga samitrina�ana Biezi �unapvalki, glotu apvalki Pleurococcus vulgaris, Trentepohlia, Cosmarium Alas - zilalges

41. Augsnes alges Apdzivo augsnes aug�ejos slanus da�u cm dzili Pazistams 2000 sugu

42. Karsto avotu alges Dzivo 0 � 50 � C, da�as � 85,2� C Kramalges, zalalges lidz 50,7� C Zilalges lidz 85,2� C Vairums dzivo 35 � 40� C Pie t� no 85 - 90� C ir zinamas 2 sugas Mastigocladus laminosus Phormidium laminosum

43. Sniegaju un ledus alges Apzime par kriofitonu vai kriofilam algem Vairojas pie zemas temperaturas Sarkano sniegu rada Chlamydomonas nivalis, �unas daudz astaroksantina Dzeltenu � chlamydomonas flavo-virens Sniegaju algu ir 100 sugu (zalalges, kramalges, zilalges)

44. Salsbaseinu un kalkakmens alges Salsbaseinu alges Apzime par halobiontiem Dzivo udeni lidz sals koncentracija sasniedz 285g/l Dunaliella salina Kalkakmens alges Iedala 2 grupas A) ieurbjas substrata B) apdzivo poras Pazistams ap 20 sugu Piedalas �unakmens veido�ana Zilalges u.c.

45. Algu kopdzive ar citiem organismiem Simbioze - kerpji Epifitisms � uz citiem organismiem Endofitisms � zoohlorella, udensziedos Parazitisms � barojas no saimniekauga Mutualisms � viens organims otra, nenodara launumu

46. Algu nozime daba Organisko vielu ra�otajas Skabekla ra�otajas udens vide Udens bioceno�u komponenti Alges udens pa�attiri�anas oganismi Augsnes indikatori Alges N fiksetajas (zilalges) Augsnes auglibas cel�ana

47. Algu izmanto�ana Partikas produktu iegu�anai Olbaltumvielu, vitaminu u. c. fiziologiski aktivo vielu iegu�anai Ietekme augsnes fizikali-kimisko sastavu Ietekme augsnes mikrobiologisko aktivitati Algu izmanto�ana medicina