1 / 53

Forsaits un zināšanu vadīšana Lisabonas procesā

Forsaits un zināšanu vadīšana Lisabonas procesā. Dr. Arturs Puga Nākotnes studiju darba grupa, Latvijas Zinātnieku savienība Latvijas Saeima, 1. 06. 2004. Latvijas Zinātnes padomes projekta 04.1096 ietvari. Starpdisciplinārā izpēte.

tave
Télécharger la présentation

Forsaits un zināšanu vadīšana Lisabonas procesā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Forsaits un zināšanu vadīšanaLisabonas procesā Dr. Arturs Puga Nākotnes studiju darba grupa, Latvijas Zinātnieku savienība Latvijas Saeima, 1. 06. 2004.

  2. Latvijas Zinātnes padomes projekta 04.1096 ietvari Starpdisciplinārā izpēte

  3. Eiropas Savienībaspieredze iniciatīvas Zināšanu vadīšanas un forsaita metodes un kultūra

  4. Eiropas SavienībasLatvijas politikas izvēlespieredze iniciatīvas

  5. Eiropas SavienībasLatvijas politikas izvēlespieredze iniciatīvas Zināšanu vadīšanas un forsaita metodes un kultūra

  6. Pirms pāris mēnešiem Briselē noslēdzās ES pavasara samits, kurā starp galvenajiem jautājumiem tika izskatīti 2000. gadā Lisabonā pieņemtās ES stratēģijas šai desmitgadei kārtējie rezultāti un turpmākie pasākumi, • lai apvienotā Eiropa kļūtu par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē, • ES valstu cilvēki varētu dzīvot savā lielajā kopienā atbilstoši 21.gs. zināšanu sabiedrības iespējām, • spētu sekmīgāk saskatīt dažāda rakstura un līmeņa riskus un izaicinājumus, • lai dzīvotu un radoši strādātu, balstoties uz pamatotākiem priekšstatiem par nākotnes attīstības iespējām.

  7. Iestājušies Eiropas Savienībā, jūs un es, visi Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji esam kļuvuši par t. s. Lisabonas procesa dalībniekiem. Arī tie, kas varbūt par to nezina, un arī tie, kas vairāk vai mazāk par to zina, taču negrib par to nedz runāt, nedz atzīt Lisabonas stratēģiju un procesu.

  8. Sistēmiskā pieeja ES politikas izstrādāšanā Nepārtraukta mijiedarbība

  9. 2000.g. martā pieņemtā ES stratēģija, kā zinām, paredz politikas vadlīnijas noteiktu mērķu īstenošanai, un tā vienlaikus ir • 129 mēnešus ilgs globāls jaunrades projekts

  10. 2000-2010 • Tā ir ļoti liela Eiropas Savienības nodokļu maksātāju nauda, ko tostarp maksā arī Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji.

  11. 2000-2010 • Tā ir ļoti liela Eiropas Savienības nodokļu maksātāju nauda, ko tostarp maksā arī Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji. • Maksājot par kaut ko, mums būtu arī vairāk jāinteresējas, kāpēc ieguldām, un kādus garīgus un materiālus labumus varam ar to sasniegt. • Kas jādara, lai jūs, es, pārējie varētu izprast Lisabonas procesu un lietot pēc nozīmējuma - kā jaunas dzīves un zināšanu avotu, veidojot nācijas rītdienu ?

  12. 2000-2010 • Vide, kurā mēs dzīvojam kopš 1.maija kā ES pilsoņi, kvalitatīvi atšķiras no tās, kurā bijām līdz šim, kaut arī ārēji, ja neskaita robežas šķērsošanas iespējas un cenu izmaiņas veikalos, vairumam Latvijas cilvēku viss šķiet pa vecam. • Taču, ja dzīvosim pa vecam, tad tā arī neizkļūsim no ES pēdējām vietām. • Kas mēs kļūsim?

  13. Latvijas zināšanu ekonomikas izvērtējums SRAB/PB, 2003

  14. Uz zināšanām un augstām tehnoloģijām balstīta, konkurētspējīga ekonomika balstās uz 4 pīlāriem: • Izglītības sistēma, kas rada zināšanas izmantot-spējīgu cilvēka kapitālu • Ekonomiskā vide, kas veicina zināšanu izmantošanu uzņēmējdarbībā un augsto tehnoloģiju pielietošanu • Inovāciju sistēma • IKT sabiedrība, kas nodrošina efektīvu informācijas izplatību un apmaiņu

  15. Mēs tam visam piekrītam un to pilnīgi atbalstām... Vienīgi pietrūkst metožu, instrumentu un līdzekļu, ko varētu pielietot, lai paātrinātu mūsu attīstības procesu

  16. Mēs tam visam piekrītam un to pilnīgi atbalstām... Vienīgi pietrūkst metožu, instrumentu un līdzekļu, ko varētu pielietot, lai paātrinātu mūsu attīstības procesu Arī ES kopumā un visās valstīs ir šī problēma

  17. Uz 21.gs. robežas Eiropas Savienībā, izmantojot iepriekšējo gadu desmitu pieredzi Japānā, ASV, Francijā, Lielbritānijā, Austrālijā u.c. valstīs, zinātniskajā pētniecībā un politikas izstrādāšanā svarīgu vietu sāka ieņemt forsaits.

  18. Atjaunotne Pirms-forsaits Rīcība Radīšana Rekrutēšana Forsaits kā process

  19. European Knowledge Society Foresight- a Handbook of Methodology November 2002 PREST and FFRC for the European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions

  20. Īstenošana Atjaunotne Izplatīšana Kopskats Rīcība Pirmsforsaits Vadīšana Monitorings Novērtēšana Radīšana Rekrutēšana Dalībnieki Sintēze Intelektu savienošana Paneļi Mērķtiece Eksperti Zināšanu aizdedze Iztēle Forsaits kā process: metodes

  21. Source: European Knowledge Society Foresight – a Handbook of Methodology • BACKGROUND MATERIAL • FORECASTING METHOD • GROUP AND WORKSHOP METHODS • NETWORKING METHODS • PLANNING METHODS • MANAGING FORESIGHT • Thus the handbook examines in its Q&A Framework, and the EUForia website provides documentation and links to material on: • · SWOT analysis • · Benchmarking • · Issue Surveys • · Genius Forecasting • · Relevance Trees and Morphological Analysis • · Delphi Method • · Cross impact analysis • · Trend Extrapolation • · Simulation Modelling (Mathematical and Statistical Modelling) • · Expert Panels • · Brainstorming • · Mind mapping and Argument Analysis • · Scenarios And Scenario Analysis Workshops • · Simulation Gaming • etc

  22. Pētījumi notiek ‘slepenībā’, uz to pamata tiek pieņemti lēmumi, kuri pauž sabiedrībai neatklātu cilvēku, visbiežāk šauras grupas viedokli Nav zināms, uz kādas bāzes un ar kādām metodēm ir bijuši sagatavoti ieteikumi politikas stratēģijām un rīcībpolitikai Par vidēja termiņa politiskajiem lēmumiem un to sagatavošanas procesu bieži izpaliek atbildība kā no ekspertu, tā arī politiķu puses Pilsoņi, nodokļu maksātāji, nav informēti par savas valsts, novada, nozares utt. attīstības stratēģiju izstrādāšanu, nezina par to, nevar šajā procesā piedalīties; liegts radīt jaunas zināšanas, lai kopā ar citiem izvērtētu attīstības variantus un saskaņā ar iegūtajiem jaunajiem priekšstatiem indivīds, uzņēmums koriģētu rīcību Kādas ir alternatīvas forsaitam kā īpašai zināšanu iegūšanas un izmantošanas sistēmai ES valstīs ?

  23. http://www.cordis.lu/foresight/newsletter.htm

  24. Source: A Practical Guide to Regional Foresight. FOREN project. EC, 2001

  25. Source: A Practical Guide to Regional Foresight. FOREN project. EC, 2001

  26. apvieno datus un informāciju ar indivīda domām, priekšstatiem un viedokli, ar viņa iemaņām, prasmēm, pieredzi, radot vērtīgu kvalitāti (valuable asset), kas izmantojama lēmuma pieņemšanā. ir aktivitātes un procesi zināšanu palielināšanai, lai sasniegtu augstāku konkurētspēju, labāk izmantojot un no jauna radot individuālos un kolektīvos zināšanu resursus. Zināšanas, zināšanuvadīšana RĪKOTIES IPMA ticība jūtas vērtības tieksmes Zināšanas nav atdalāmas no zinātāja

  27. No sabiedrības, kas ir mācīta, uz sabiedrību, kas mācās ! • Izmantot dažādību kā spēcīgu veicinātājfaktoru, lai mācītos un radītu jauninājumus • Dažādība (diversity) ir resurss, t.i. augsta līmeņa sociālais kapitāls, kas var dot lielu ieguldījumu humānā kapitāla attīstībā

  28. No sabiedrības, kas ir mācīta, uz sabiedrību, kas mācās ! • Pāreja 21.gadsimtā no multietniskas sabiedrības uz kultūrstrukturētu sabiedrību

  29. Sabiedrības, kas mācās,priekšnoteikumi • Atvērtība personības līmenī‘give and take’ • Iesaiste institucionālā/organizāciju līmenī • Atzīšana societālā līmenī ATVĒRTĪBA demokrātiskā sabiedrībā – cilvēka pamatprasme (basic skill) un sociāls labums (social good)

  30. Inovatīva pašizglītojoša sabiedrība INNOVATIVE LEARNING SOCIETY Eiropas Komisijas organizētā gadskārtējā forsaita konference (Dublina, 14.-15.06.2004.)

  31. Zināšanu vadīšana Uzņēmējdarbības jaunās izvēles, attīstot nodarbinātību un konkurētspēju Lisabonas process

  32. Cilvēki un org. jāiedrošina domāt, ko tie vēlas sasniegt, kādas Z šim mērķim vajadzīgas ‘gap analysis’- kādas Z jau ir un kādas ir nepieciešamas Ikdienā Z un I meklējumi org. un indivīda līmenī Norādes vietas – klientu prasības, PV procesu rezultāti, paši org. darbības posmi Esošo zināšanu lietošanas lēmumu pieņemšanā regulāra izvērtēšana, IDENTIFICĒŠANAS POSMA atkārtojums pirms jaunu zināšanu meklēšanas Stratēģiskās meklēšanas līdzekļi: online tools, delphi, brainstorming, foresight techniques, mapping, customer feedback etc. Zināšanu 5 pamataktivitātes organizācijās Adekvātu ZV metožu un līdzekļu izvēle un izmantošana Jānorāda, kā Z lietojamas Jārod izpratne par nepiec.ZV aktivit. Jāmazina sarežģītība Jārod ZV risinājums

  33. Source: European Guide to good Practice in Knowledge Management. Part I

  34. UZŅĒMUMS, ORGANIZĀCIJA Forsaits Priekšstatu radīšana par kopienas, komandas izvēļu iespējām nākotnē un ceļiem, kā tiekties tās īstenot, koriģēt savas darbības Zināšanu vadīšana komandā ‘Vārti’ Mērķis (īsteno saskaņā ar organizācijas stratēģiju) Spēlētāju ambīcijas, intuīcija, zināšanas, profesionālās prasmes ‘Laukums’ ES Lisabonas stratēģija un process Jaunas iespējas ‘spēlēt’, noteikumi, robežas

  35. Latvijas politikas izvēles • Saeimai • valdībai • partijām • zinātnei • biznesa uzņēmumiem • NVO • ikvienam no mums

More Related