1 / 79

Darba tirgus aktualitātes, tendences, prognozes

Darba tirgus aktualitātes, tendences, prognozes. Labklājības ministrija 2012.gada 13.aprīlis. Prezentācijas saturs. Darba tirgus skaitļos – Latvija Eiropas Savienībā, pēckrīzes darba tirgus attīstība

henry
Télécharger la présentation

Darba tirgus aktualitātes, tendences, prognozes

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Darba tirgus aktualitātes, tendences, prognozes Labklājības ministrija 2012.gada 13.aprīlis

  2. Prezentācijas saturs Darba tirgus skaitļos – Latvija Eiropas Savienībā, pēckrīzes darba tirgus attīstība Reģistrētā bezdarba portrets, t.sk. ilgstošā bezdarba raksturojums un bezdarbs reģionu griezumā Darba tirgus izaicinājumi – Latvijas nodarbinātības politikas raksturojums, nodarbinātības politikas plānošana ES līmenī Jauniešu bezdarba portrets un jauniešu atbalsta pasākumi Darba tirgus prognozes – ES institūciju vidējā termiņa prognozes, EM vidējā termiņa prognozes Latvijai, LM un NVA īstermiņa prognozes Turpmākie soļi darba tirgus prognozēšanas mehānisma un karjeras konsultāciju sniegšanas uzlabošanai Diskusija par karjeras jautājumiem

  3. DARBA TIRGUS SKAITĻOS 3

  4. Pēckrīzes Latvija Nacionālais kopprodukts: 2007-2011; +10%, -3%, -18%, -0,3%, +5.5% Privātpersonu parāds: 2007-2011: 12 miljardi LVL Budžeta deficīts: 2009-2012 -10%, -8%, -4%, -3% Emigrācija: 2002-2011: >200 000 iedzīvotāju 20 000 ik gadā

  5. Ienākumu atšķirība LV/EU EUR

  6. Tendences un prognozes 2012.gadam Ekonomikas atkopšanās pēc krīzes notiek salīdzinoši lēni, galvenokārt ekonomiskā izaugsme tiek balstīta uz eksportu, joprojām salīdzinoši zems iekšējais pieprasījums. Līdz ar to Latvijas ekonomikas attīstība šobrīd ir jūtīga uz ārējās vides riskiem, pasliktinoties ārējiem tirgiem, Latvijas eksporta pieaugums varētu kļūt mērenāks un varētu vairs nebūt ar tik pieaugošu dinamiku. 2012.gadā IKP šobrīd tiek prognozēts 2,5 - 3% apmērā Darba tirgū saglabāsies relatīvi augsts bezdarba līmenis, liels ilgstošo bezdarbnieku līmenis

  7. NODARBINĀTĪBAS LĪMENISLV un citas valstis (2011.g. 4.ceturksnis) ES vidējais - 64,3%

  8. BEZDARBA LĪMENISLV un citas valstis (2011.g. 4.ceturksnis)

  9. NODARBINĀTĪBAS UN BEZDARBA TENDENCESLV un ES vidējais

  10. KRĪZES IETEKME UZ NODARBINĀTĪBAS SITUĀCIJU REĢIONOS2008.un 2010.gada datu salīdzinājums Nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājums Darba meklētāju skaita pieaugums Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita pieaugums Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale vislielākās izmaiņas vismazākās izmaiņas Avots: CSP

  11. REĢISTRĒTĀ BEZDARBA PORTRETS 11

  12. REĢISTRĒTAIS BEZDARBS 179 tūkst. 162 tūkst. 14% Vakances 18 000 2 500 Bezdarbnieku skaits 249% 130 tūkst. 133 tūkst. 38% 45% 42% 76 tūkst. 81 tūkst. 11% 52 tūkst. 38 tūkst. 18% 32 tūkst. 34 tūkst. 37 tūkst. 30 tūkst. Avots: NVA un VSAA

  13. Bezdarba izplatības disproporcijas 109 novadosRīgas reģ: 7.8%-Latgales reģ: 20.4% Nodarbinātības valsts aģentūra

  14. BEZDARBA PORTRETS • 57% ir sievietes • 44% ir ilgstošie bezdarbnieki • 51% ar zemu izglītības līmeni • 12% ir vecumā 15-24 gadi (jaunieši) • 33% vecumā 50 gadi un vairāk • 75% nesaņem bezdarbnieka pabalstu

  15. JAUNIEŠI UN GADOS VECĀKI BEZDARBNIEKI • vecuma grupa 45 -62 • skaitliski liela un ekonomiski aktīva, parasti bezdarba periods ir ilgāks • problemātiskā grupas daļa: personas ar zemu vai novecojušu izglītību • riski: stereotipi, mūžizglītības nepietiekamība, potenciālas atkarības problēmas, nepieciešams sociālās palīdzības atbalsts • vecuma grupa 15 -24 gadi • skaitliski mazāka, izmanto izglītības sistēmas pakalpojumus, parasti bezdarba periods ir īsāks • problemātiskā grupa: izglītības sistēmu pametušie • riski: izbraukšana, ekonomiskā neaktivitāte, nepietiekams brīvu darba vietu skaits, potenciālas atkarības problēmas

  16. ILGSTOŠAIS BEZDARBS • Kopā gandrīz 57 tūkst. 2011.gada beigās • 52% ir ar zemu izglītības līmeni • 7% ir jaunieši (15-24 gadi) • 40% ir vecumā 50 gadi un vairāk • Saskaņā ar CSP datiem, ilgstošā bezdarba līmenis pēdējo 3 gadu laikā ir palielinājies 2 reizes – no 27% 2009.gadā līdz 58% 2011.gada 3.ceturksnī

  17. ILGSTOŠAIS BEZDARBS REĢIONOS 2011.gada beigās 54% 9% 7% 11% 9% 10% Jaunpieteikto darba vietu sadalījums pa reģioniem: Rīga Pierīga Kurzeme Zemgale Vidzeme Latgale Ludza – 54% Krāslava – 53% Rēzekne – 52% Preiļi – 51% Sigulda – 36% Liepāja – 41% Dobele – 41% Alūksne – 48% Ilgstošo b/d īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, NVA

  18. DARBA TIRGUS IZAICINĀJUMI 18

  19. NODARBINĀTĪBAS POLITIKA LATVIJĀ • Darbaspēka pieprasījuma veicināšana – ekonomisko aktivitāšu un uzņēmējdarbības stimulēšana: • valsts sniegtie netiešie un tiešie atbalsta pasākumi uzņēmējiem, t.sk. ES fondu apguves programmas • pasākumi administratīvo šķēršļu mazināšanai (Latvijas vieta Doing Business reitingā) • mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu īstenošana, biznesa inkubatori • Darbaspēka piedāvājuma uzlabošana • preventīvie pasākumi - darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšana, lai savlaicīgi veiktu nepieciešamās izmaiņas izglītības piedāvājumā; karjeras konsultācijas, apmācību programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā u.c. • aktīvie darba tirgus politikas pasākumi: • nodrošināt darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos pieprasījuma izmaiņām - profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, u.c. • sociālo jautājumu risināšana - darba praktizēšana ar stipendiju, pasākumi noteiktām personu grupām u.c. 19

  20. NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES Lisabonas stratēģija 2000.-2010.gadam Mērķis – risināt nepietiekošās izaugsmes un tehnoloģiskās atpalicības problēmas 2010.gads – ES konkurētspējīgākais, dinamiskākais, uz zināšanām balstīts reģions pasaulē Lisabonas stratēģijas mērķi: Nodarbinātības līmenis 2010 – 70% ES nodarbinātības līmenis 2010 – 64% LV nodarbinātības līmenis 2010 – 61% Sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 60% LV sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 60% ES sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 58% Gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis 2010 – 50% LV gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis 2010 – 50% ES gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis 2010 – 46% Avots: Eurostat

  21. NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES “ES 2020” stratēģija 2010.-2020.gadam (I) • Mērķis: veicināt ES izaugsmi un nodarbinātību • Izaicinājumi: • Finanšu sistēmasilgtspēja • Globalizācijas procesi un konkurētspēja pasaules tirgos • Demogrāfiskās izmaiņas • Klimata pārmaiņas, vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana • Zinātniskais progress un jauninājumu plaša izmantošana • Darbaspēka konkurētspēja • Nākotnes darba vietas un prasmes • Sociālā drošība

  22. NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES “ES 2020” stratēģija 2010.-2020.gadam (III) • Kvantitatīvie mērķi:

  23. DARBA TIRGUS TŪLĪTĒJIE IZAICINĀJUMI • zems jaunu darba vietu radīšanas temps ES un Latvijā, sociālās situācijas pasliktināšanās • izaugsme, kas balstās uz produktivitātes pieaugumu, ne būtisku nodarbinātības pieaugumu (“jobless growth”) • Ievērojams jauniešu bezdarba līmenis • uzņēmēji veic ieguldījumus ar īsu atmaksāšanās periodu • mājsaimniecību kredīti • emigrācija • nabadzības/ienākumu nevienlīdzības pieaugums

  24. JAUNIEŠU BEZDARBA PORTRETS

  25. Reģistrēto jauniešu-bezdarbniekuSTATISTIKAIS PORTRETS(NVA 01.03.2012.) • Kopā reģistrēti 15 791 jaunieši-bezdarbnieki • Īpatsvarskopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā– 11,8% • 87% ir vecumā 20 – 24 gadi • 71% ir zems izglītības līmenis • 21% ir ar profesionālo izglītību, 7% - ar augstāko • 23% ir ilgstošie bezdarbnieki- uz pusi mazāk salīdzinājumā ar vidējo īpatsvaru bezdarbnieku kopskaitā (42%) • 40% ir ar iepriekšēju darba pieredzi - bieži mazāk kvalificētās profesijās

  26. JAUNIEŠU BEZDARBA TENDENCES(NVA, Eurostat)

  27. Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku PROFESIJAS/NODARBOŠANĀS(NVA 01.03.2012. lielākais skaits)

  28. Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku ar augstāko izglītībuGALVENĀS PROFESIJU GRUPAS(NVA 01.03.2012. lielākais skaits)

  29. PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀ (I)jauniešu-bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū • Jauniešu bezdarbnieku profilēšanas sistēmas pilnveide: • LM sadarbībā ar IZM jauniešus bez profesijas un skolu pametušos centīsies atgriezt izglītības sistēmā • Pārējie vispirms saņems intensīvu un izmaksu efektīvu Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistu atbalstu darba meklēšanā • Finanšu ietilpīgus instrumentus, individuāli izvērtējot klienta situāciju, izmantos nepieciešamības gadījumā, tiem klientiem, kuri saviem spēkiem saprātīgā laika periodā darbu atrast nespēj. • Jauniešiem – bezdarbniekiem nodrošinātas karjeras konsultācijas 100% • Papildus kuponi prasmju/kompetenču apguvei – jauniešiem bezdarbniekiem, kuriem nav profesijas, nav prasmju

  30. PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀ (II)jauniešu-bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū • Darbnīcas jauniešiem – jauniešu karjeras atbalsts un profesionālā orientācija profesijas ieguvei. Iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas profesionālās izglītības iestādē un katrā no jomām darboties trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku (finansējums – 100 tūkstoši LVL, 100 - 200 dalībnieki 2012.gadā un turpmāk). • Reģionālās mobilitātes atbalsts - plānots arī citu vecuma grupu bezdarbniekiem, taču jaunieši ir mobilāka iedzīvotāju grupa, līdz ar to viņu īpatsvars atbalsta saņēmējos sagaidāms augstāks.

  31. PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀjauniešu integrēšanai darba tirgū • Izglītības un zinātnes ministrija: • - Darba tirgum nepieciešamās profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguves nodrošināšana (papildus nepieciešami 5,8 MLVL, lai iesaistītu 2000 jauniešus); • - Profesionālās izglītības iestāžu iesaiste pieaugušo tālākizglītības un bezdarbnieku pārkvalifikācijas apmācību nodrošināšanā; • - Karjeras izglītība + agri skolu pametušo audzēkņu atgriešana izglītības sistēmā (papildus nepieciešami 2 MLVL prevencijai skolās 40 000 audzēkņiem, 10 000 jauniešu atgriešanai izglītības sistēmā); • Profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācija (papildus nepieciešami 44 MLVL). • Ekonomikas ministrija: • Komplekss atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai (tai skaitā aizdevumu piešķiršanai); • - Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai, atbalsts partnerībās organizētām apmācībām; • Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai.

  32. DARBA TIRGUS PROGNOZES 32

  33. Darba tirgus prognožu avoti: • Eiropas Komisijas ekonomiskās prognozes ES dalībvalstīm (divreiz gadā)http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2011_autumn_forecast_en.htm • CEDEFOP prognozes (ik pēc 2 gadiem)http://www.cedefop.europa.eu/EN/Files/3052_en.pdf • ANO datubāze • http://www.un.org/esa/population • 3. Ekonomikas ministrijas ikgadējas • prognozes • darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā (aprīlis-maijs)http://www.em.gov.lv/images/modules/items/EMZino_130611_ar_pielik.pdf • 4. Labklājības ministrijas īstermiņa prognozēm bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem (ikgadēji) • http://www.lm.gov.lv/text/664 • 5. Finanšu ministrijas prognozes makroekonomiskās attīstības scenārijam 2011.-2013.gadam

  34. Darba tirgus prognožu ierobežojumi • Latvijas darba tirgus struktūra – MVU īpatsvars lielāks par 99% (88% no tiem mikro uzņēmumi) • Ekonomiskās un finanšu krīzes ietekme uz darba tirgu un darba tirgus tendenču turpmākā prognozēšana • Ekonomisko prognožu nesena vēsture – prognozes tapšanas stadijā • Darba devēju prognožu rezultāti (arī laikā, kad darba devēji nespēj radīt un piedāvāt jaunās darba vietas) • Darba tirgus apjoms – lietderīgāk darba tirgu pētīt vismaz Baltijas valstīm? • Demogrāfisko tendenču iekļaušana prognozēšanas modelī • Darba tirgus elastīgums – mainība un tās iekļaušana prognozēs, darbaspēka mobilitāte, migrācijas plūsmas u.c. jautājumi

  35. DARBA TIRGUS VIDĒJĀ TERMIŅA PROGNOZES DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA UN PIEDĀVĀJUMA ATBILSTĪBA VIDĒJĀ TERMIŅĀ

  36. Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā • Ikgadējs prognozēšanas ziņojums (parasti tiek gatavots uz aprīļa beigām) • Pirmais IZ sagatavots 2010.gadā • Šajā prezentācija tiek izmantotas 2011.gada prognozes un daļēji EM 2012.gada provizoriskās prognozes, kas gatavotas Nacionālajai reformu programmai • Sagaidāms, ka 2012.gada IZ tiks sagatavots š.g. maija vidū (tajā tiks iekļauti tautas skaitīšanas provizoriskie dati) • IZ struktūra: • esošā situācija darba tirgū, ES līmeņa institūciju prognozes • prognozes darbaspēka pieprasījumam, • prognozes darbaspēka piedāvājumam (nozaru, kompetenču, izglītības jomu griezumā) • tiek analizēta darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstība vidējā termiņā (līdz 2016.gadam)

  37. ESOŠĀ EKONOMISKĀ SITUĀCIJA

  38. TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRA 2011.GADĀ

  39. NOZARU ATTĪSTĪBAS TENDENCES VIDĒJĀ TERMIŅĀ (apgrozījumu apjomu pieaugums)

  40. Aizņemtās darba vietas 2005.-2011.gads + 74 tūkst. - 22 tūkst. + 45 tūkst. + 23 tūkst. - 190 tūkst. - 50 tūkst. * Vidējais aizņemto darba vietu skaits pa 2011.gada 3.ceturkšņiem

  41. NODARBINĀTĪBAS TENDENCES NOZARU GRIEZUMĀ 2008.-2010.GADĀ

  42. EKONOMIKAS MINISTRIJAS PROVIZORISKĀS PROGNOZES (I)02.02.2012. (2008-2011 CSP dati) 2012.-2020.gadam –Ekonomikas ministrijas sākotnējās prognozes (ņemot vērā sākotnējus tautas skaitīšanas rezultātus) Dati līdz 2011.g. - atšķiras laika rindas

  43. IKP PROGNOZES NOZARU GRIEZUMĀ 2016.GADAM

  44. EKONOMIKAS MINISTRIJAS PROVIZORISKĀS PROGNOZES (II)02.02.2012. BALSTOTIES UZ TAUTAS SKAITĪŠANAS DATIEM

  45. Prognoze nodarbināto iedzīvotāju skaita izmaiņām gadā (pieaugums tūkst. 2012-2020) KOPĀ 2012.-2016. 70,4 tūkstoši KOPĀ 2012.-2020. 106,1 tūkstoši

  46. EKONOMIKAS MINISTRIJAS PROVIZORISKĀS PROGNOZES (III)02.02.2012. BALSTOTIES UZ TAUTAS SKAITĪŠANAS DATIEM

  47. DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS NOZARU GRIEZUMĀ

  48. DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS PROFESIJU GRUPĀS

  49. DARBASPĒKA LĪDZSVARS 2020.GADĀ02.02.2012. 2012.-2020.gadam –Ekonomikas ministrijas sākotnējās prognozes (ņemot vērā sākotnējus tautas skaitīšanas rezultātus) Dati līdz 2011.g. - atšķiras laika rindas

More Related