Koģenerācija siltumapgādē un elektrības obligātais iepirkums (not. Nr 221 izmaiņas)

1. Koģenerācija siltumapgādē un elektrības obligātais iepirkums (not. Nr 221 izmaiņas) Dr.Sc. A.Akermanis, LSUA valdes loceklis Nacionālās Enerģētikas konfederācijas valdes priekšsēdētājs E-pasts: lsua@lf.lv

2. Koģenerācijai Latvijā: nav «virspeļņas». Ieguvumi pie lieliem DG tarifiem, SPRK regulēšanas rezultātā, tiek novirzīta uz siltumenerģijas tarifu pazemināšanu vairākiem simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas ļauj nokompensēt DG cenu pieaugumu 2012. gadā dabas gāzes cena sasniedza vēsturiski augstāko līmeni, kurai no 01.07.201. vēl tiek uzrēķināts akcīzes nodoklis 12 Ls/1000m3. Koģenerācijas stacijām CS Latvija, atbilstoši MK not. 221, ir noteikts OI. Atbalsta apjomu nosaka formula, kura ir piesaistīta dabas gāzes tarifam. SPRK metodika paredz, ka pieaugot ieņēmumiem no elektroenerģijas, pazeminās koģenerācijas režīmā saražotās siltumenerģijas tarifs (stacijās no 1 līdz 4 MW). Pateicoties šiem apstākļiem, daudzās Latvijas pilsētās, kur ir koģenerācijas stacijas, siltumenerģijas tarifi nepieauga tik strauji, kā tas būtu bez OI atbalsta. Liela ietekme koģenerācijai uz siltumenerģijas gala tarifu ir Valmierā, Vangažos, Rēzeknē, Daugavpilī, Jelgavā, Bauskā, Ogrē, Ozolniekos, Jēkabpilī, Valkā un citās Latvijas pilsētās. OIK no koģenerācijas stacijām no 1 līdz 4 MW, kuras darbojas CS elektroenerģijas gala tarifā sastāda 0,0018 Ls/kWh vai, tai paša laikā siltumenerģijas tarifā pie dabas gāzes tirdzniecības cenas 230Ls/1000nm3, tas dod 10-50% pazeminājumu, salīdzinot ar saražoto katlos.

3. Koģenerācijas staciju ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu Liepājā

7. Izvērtējot OIK struktūru, atbalsta saņēmējus to var sadalīt 3 galvenajās sadaļās: • 1) Lielās jaudas koģenerācijas stacijas • 2) Nelielas jaudas (līdz 4 MW) koģenerācijas stacijas: • mazās reģionālās augsi efektīvās koģenerācijas stacijas kas nodod siltumu centralizētajā siltumapgādē • Pārējās mazās koģenerācijas stacijas • 3) elektrības ražotāji no AER. • Augti efektīvu koģenerācijas staciju attīstība CS ir piesaistīta pieprasītai siltuma slodzei un Latvijas apstākļos par 80% tās potenciāls ir izsmelts. • Tas nozīmē, ka nozīmīgs pieaugums nākotnē šai sadaļā nevajadzētu būt ja: • - Atļaujas tiek izsniegtas tikai pie noteiktas siltuma slodzes, saražotais siltums tiek nodots CSS operatora publiskajā tīklā, • - Siltumenerģijas tarifi tiek regulēti, • - Pastiprināta kontrole augsti efektīvas ražošanas kritērijiem. • Tādēļ LSUA uzskata, ka koģenerācijai, kas nodod siltumu centralizētajai siltumapgādei, ir jānosaka īpašs statuss (jāsaglabā esošais atbalsts arī turpmāk) – jo no to darbības sociāli ekonomisko labumu gūst lielākā daļa Latvija sabiedrības. • Augsti efektīvām koģenerācijas stacijām CS, kuras jau darbojas vai ir saņēmušas atļaujas un atbilst izvirzītām prasībām, ir nepieciešams saglabāt esošo atbalstu. Jaunas atbalsta formas varētu izvēlēties tikai jaunienācējiem. Šādā veidā tiktu saglabāts tiesiskās paļāvības princips un ievērots sabiedriskā labuma samērīgums. Lai augsti efektīva koģenerācija ieņemtu pienācīgu vietu CS arī turpmāk ir jāizvērtē kādā veidā valsts atbalstīs koģenerācijas attīstību CS pēc 5/10 gadiem. CS nav noteikti termiņi, tātad arī tehnoloģijām šai nozarē ir jānomainās dabīgi un pakāpeniski.

8. Pēc statistikas datiem, vidēji Latvija mājsaimniecību izdevumi uz elektroenerģiju sastāda līdz 3% no kopējiem tēriņiem, tai pašā laikā pārējie mājokļa uzturēšanas izdevumi sastāda ap 20%-40% no visiem izdevumiem. Samazinot atbalstu koģenerācijas stacijām, kuras darbojas CS maksājumi par mājokli pieaugs dramatiski. • Samazinot OI koģenerācijai CS neizbēgami radīsies neatgriezeniskas sekas: • - Strauji un būtiski pieaugs siltumenerģijas cena; • - Pieaugs parādu slogs un sociālās problēmas; • - Parādu pieaugums apdraud ēku siltināšanas programmas; • - • - Samazināsies CSS efektivitātes rādītāji, tai skaitā ES KF līdzfinansēto projektu efektivitāte (infrastruktūra, zudumi trasēs); • - Palielināsies cilvēku skaits, kuri atteiksies no CS, kā rezultātā pārējiem CS lietotājiem būs jāmaksā dārgāk, tādējādi tiks apdraudēta CSS pastāvēšana. • LSUA uzskata, ka nepieciešams saglabāt OI esošā apjomā koģenerācijas stacijām līdz 4MW, kuras visu saražoto siltumu nodod CS sistēmas operatora publiskajos tīklos, par siltumenerģijas cenu, kuru noteikusi SPRK. Tādā veida ietekme uz OIK no CSS koģenerācijas stacijām ne tika nepieaugs, bet mazināsies un labumu gūs sabiedrība caur siltumenerģijas tarifu. • Attīstīta centralizētās siltumapgādes sistēma Latvijā ir liela nacionāla bagātība, kura pēdējo gadu laikā ir ievērojami uzlabota. Pieņemot jebkurus lēmumus, saistībā ar šo nozari jārēķinās ar sekām, kuras skar lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju.

9. Pateicos par uzmanību ! Dr.sc. A.Akermanis, LSUA valdes loceklis Nacionālās Enerģētikas konfederācijas valdes priekšsēdētājs E-pasts: lsua@lf.lv