Uzņēmuma organizatoriskā struktūra

1. Uzņēmuma organizatoriskā struktūra 1.Uzņēmums un tā pamata pazīmes 2.Uzņēmumu klasifikācija 3.Uzņēmuma darbības mērķi 4.Uzņēmuma organizatoriskā struktūra un tās veidi

2. Uzņēmums Uzņēmumsir tiesiska saimnieciska vienība, kurai uzņēmējs nošķir daļu no sava īpašuma(naudas vai materiālu vērtības veidā) materiālās bāzes radīšanai uzņēmējdarbības veikšanai (preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai), lai gūtu ienākumus un peļņu un tādējādi nodrošinātu tā pastāvēšanu. Uzņēmums kļūst par tiesisku saimniecisku vienību pēc tam, kad tas tiek reģistrēts komercreģistrā.

3. Uzņēmuma pamatpazīmes

4. Uzņēmums kā tehniska vienība Nozīmē to, ka tā materiālā bāze ir izveidota vienas vai vairāku noteiktas kvalitātes preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ražošanas un tehniska vienotība var nozīmēt arī to, ka starp uzņēmuma ražošanas struktūrvienībām pastāv ražošanas sakari. Šiem sakariem var būt dažādi veidi: - secīga darba priekšmetu apstrāde; - paralēla atsevišķu ražojuma daļu izgatavošana; - kompleksa izejvielu izmantošana; - vieni ražošanas posmi apkalpo citus.

5. Uzņēmums kā administratīva vienība Raksturo tā vienotas vadības un pārvaldes izveidošana, kas savā darbībā ievēro vienvadības principu. Uzņēmumam, kā administratīvai vienībai, ir juridiskas personas tiesības slēgt sadarbības, pirkšanas un pārdošanas līgumus un pienākums atbildēt par to izpildi.

6. Uzņēmums kā ekonomiska vienība Nozīme to, kā tam ir savi mērķi, plāni, finanšu resursi, pārskatu sistēma un uzņēmumam ir jāstrādā tā, lai tas savus izdevumus varētu segt ar ieņēmumiem un vēl gūt peļņu. Katrs uzņēmums ir sociāla vienība, jo tajā strādā noteiktas profesijas un kvalifikācijas darbinieki. Sociāla vienība nozīmē arī to, ka uzņēmuma darbinieki izprot tā mērķus un piedalās to īstenošanā.

7. Uzņēmums kā kibernētiska sistēma Uzņēmums kā kibernētiska sistēmasastāv no apakšsistēmām (cehiem, iecirkņiem, nodaļām u.c.), starp kurām notiek divpusēja informācijas plūsma. To var uzlūkot kā dinamisku sistēmu, kas pastāvīgi mainās: kļūst sarežģītāka tā struktūra, palielinās tā izmēri, dažādojas piedāvātie produkti un notiek citas pārmaiņas.

8. Uzņēmumu klasifikācija Uzņēmumus var klasificēt pēc noteiktām pazīmēm: 1.Pēc uzņēmējdarbības formas Komerclikums paredz šādus uzņēmumu veidus:

9. 2.Pēc darbības sfēras uzņēmumus iedala šādi Ražošanas uzņēmumiPakalpojumu uzņēmumi - rūpniecības - pakalpojumu - lauksaimniecības - tirdzniecības - mežsaimniecības - bankas - zvejniecības - apdrošināšanas - būvniecības - sadzīves pakalpojumu u.c Zinātniskie, pētniecības Pārvaldes - reklāmas iedarbības - asociācijas pētniecības - projektēšanas u.c.

10. Citas uzņēmumu klasifikācijas 3.Pēc produktu izmantošanas veida: - ražošanas līdzekļu ražošanas uzņēmumi - patēriņa preču ražošanas uzņēmumi; 4.Pec mērķa: - peļņas - bez peļņas; 5.Pēc lieluma: - mazi - vidēji - lieli u.c.

11. Uzņēmuma darba mērķi Vācu Keizerlauternes universitātes profesors Hans Korstens uzskata, ka uzņēmējiem var būt četru veidu mērķi: 1.Tehniskie mērķi 2.Ekonomiskie jeb saimnieciskie mērķi 3.Sociālie mērķi 4.Vides aizsardzības (ekoloģiskie) mērķi.

12. Tehniskie mērķi Ir mērķi, kas saistīti ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Realizējot šos mērķus, uzņēmumam ir jābūt skaidrībā: - kādus produktu veidus, kādas kvalitātes, kādos daudzumos un kādiem pircējiem tie būs domāti; - kādas izejvielas, materiālus uzņēmums izmantos; - kāds būs nepieciešams tehniskais potenciāls: ēkas, iekārtas, tehnoloģija; - kādi būs vajadzīgi pakalpojumi: transporta, informācijas apstrādes u.c. - kādas kvalifikācijas būs vajadzīgs darbaspēks.

13. Ekonomiskie jeb saimnieciskie mērķi Pie tiem pieder: - peļņa = ieņēmumi – izmaksas; - izmaksu rentabilitāte (pelnīt spēja) = peļņa/izmaksas; - darba ražīgums = saražotais produktu daudzums/ darbinieku skaits vai darba stundu skaits; - kapitāla rentabilitāte = peļņa/(pamatlīdzekļi + apgrozāmie līdzekļi); - lietderīgais materiālu izmantošanas koeficients = materiālu patēriņš, kas iegājis produkta sastāvā (tīrais materiāla patēriņš)/ materiālu patēriņš, kas izlietots šo produktu ražošanai (bruto patēriņš); - lietderīgā enerģijas izmantošanas pakāpe = kāda perioda lietderīgi izmantotā enerģija/ visa šinī periodā patērēta enerģija. Uzņēmuma mērķis – šo rādītāju uzlabošana plāna periodā salīdzinot ar pārskata periodu u.c.

14. Sociālie mērķi Ir uzņēmuma mērķi, kas paredz uzlabojumus tā darbiniekiem: - darba apstākļu uzlabošana, jaunas tehnoloģijas izmantošana darba veikšanā; - ergonomisko pasākumu veikšana, lai samazinātu darbinieku fizisko un psiholoģisko slodzi darbā; - pasākumi mikroklimata uzlabošanai darbā; - darbinieku izglītošana.

15. Ekoloģiskie mērķi Ir mērķi, kuru uzdevums ir samazināt uzņēmuma negatīvās darbības ietekmi uz apkārtējo vidi. To var panākt: - samazinot ražošanas atlikumu daudzumu; - atrodot iespēju šo atlikumu izmantošanai; - paredzot nolietoto produktu un iesaiņojuma utilizēšanas iespējas; - ar humānu attieksmi pret dabas resursiem.

16. Uzņēmuma mērķi pēc sasniegšanas perioda Pēc šīs pazīmes izšķir: - ilgtermiņa mērķus; - vidēju termiņu mērķus; - īstermiņa jeb operatīvie mērķus. Uzņēmuma ilgtermiņa mērķi (10, 15 vai 20 gadi). Šie mērķi saistīti ar uzņēmuma attīstību. Vidēju termiņu mērķi (2 līdz 10 gadiem). Šie mērķi arī var būt uzņēmuma attīstība kā ražošanas apjoma, tā struktūras, tehniskā nodrošinājuma ziņā, bet tie tiek konkrētāk izstrādāti. Īstermiņa mērķi ir domāti īsam periodam līdz 2 gadiem. Tie var paredzēt produktu nomenklatūras un sortimenta izmaiņas, tehnoloģiju izmaiņu u.c.

17. Uzņēmuma stratēģiskie un taktiskie mērķi Stratēģiskie mērķi ir uzņēmuma kopējie mērķi, ko tas grib sasniegt kādā laika periodā. Taktiskie mērķi ir uzņēmuma struktūrvienību mērķi, kas tām ir jāizstrādā ilgākam vai īsākam laika periodam, lai varētu nodrošināt uzņēmuma kopējo mērķu sasniegšanu.

18. Uzņēmuma organizatoriskā struktūra Uzņēmuma organizatoriskā struktūra ir tā struktūrvienību sastāvs. Struktūras noteikšanai parasti izmanto darbinieku skaitu. Izšķir ražošanas un kopējo uzņēmuma struktūru. Uzņēmuma ražošanas organizatorisko struktūru veido tās uzņēmuma struktūrvienības, kas nodarbojas ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu, to apkalpošanu un šo procesu pārvaldīšanu. Tendence ir tāda, ka šajā struktūrā pieaug pārvaldes īpatsvars un samazinās pārējo struktūrvienību daļa. Tam par iemeslu ir: - darba ražīguma straujāks pieaugums ražošanā salīdzinot ar pārvaldes funkciju veikšanu; - pārvaldes darba nozīmīguma palielināšanās sakarā ar konkurences pastiprināšanos visās darbības sfērās; - pārvaldes darba sarežģītība, jo jārisina dažādas situācijas atšķirīgos apstākļos, ko var veikt tikai speciālisti ar savu intelektu.

19. Uzņēmuma kopēja struktūra Uzņēmuma kopējā struktūrā bez ražošanas struktūrvienībām ietilpst struktūrvienības, kas sniedz pakalpojumus uzņēmuma darbiniekiem. Pamatražošanas struktūrvienības var būt veidotas pēc trīs principiem: - tehnoloģiskā - priekšmetu (izstrādājumu) - jauktā.

20. Tehnoloģiskā pamatražošanas organizatoriskā struktūra Ir struktūra, kurā katra ražošanas struktūrvienība veic tikai kādu tehnoloģiskā procesa daļu ražojuma izgatavošanas procesā. Šim uzbūves veidam ir šādas priekšrocības: - nav liela ražošanas iekārtu un darbinieku profesiju dažādība un līdz ar to vadītājs var labāk pārzināt ražošanas procesu un sniegt kvalitatīvākas konsultācijas saviem darbiniekiem; - šādā iecirknī ir vieglāk plānot un organizēt darbu. Trūkumi: - nepieciešams veikt ražošanas koordinēšanas darbu starp ražošanas iecirkņiem; - ražošanas struktūrvienībām ir tikai daļēja atbildība par produktu kvalitāti, par gatavā produkta kvalitāti atbild uzņēmuma vadība. Šādi pamatražošanas struktūrvienības ir izveidotas melnās metalurģijas, tekstila, trikotāžas, šūšanas u.c. nozaru uzņēmumos. Piemēram, trikotāžas uzņēmumā var būt šādas ražotnes : vērpšanas, trikotāžas adīšanas, šūšanas.

21. Uzņēmuma tehnoloģiskā ražošanas struktūra

22. Priekšmetu pamatražošanas organizatoriska struktūra Ir tāda struktūra, kur katra ražošanas struktūrvienība specializējas viena vai vairāku izstrādājumu izgatavošanā, aptverot visu šo produktu izgatavošanas ciklu kā arī veicot pilnīgu šo struktūrvienību pārvaldi. Uzņēmuma vadība šādos uzņēmumos savas vadības funkcijas aprobežo tikai ar uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas izstrādāšanu, bet konkrētu izstrādājumu ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas un visu ar šo izpildi saistīto funkciju (plānošanas, sagādes, produkcijas pārdošanas u.c.) izpildi, to peļņas un rentabilitātes nodrošināšanu nodod struktūrvienībām. Uzņēmuma vadībai šādas ražošanas organizatoriskās struktūras uzņēmumu ir viegli pārvaldīt un tās ieņēmumi ir paredzēti noteikta procenta apmērā no ražošanas struktūrvienību tīrā ienākuma. Šī ražošanas organizatoriskā struktūra ir sastopama ķīmiskās rūpniecības, sadzīves pakalpojumu u.c. uzņēmumos.

23. Priekšmetu ražošanas organizatoriskā struktūra

24. Jauktā pamatražošanas organizatoriskā struktūra Ir struktūra, kurā daļa ražošanas struktūrvienību ir izveidotas pēc tehnoloģiskā principa (parasti sagatavošanas un apstrādes ražotnes), bet citas (parasti izlaides) – pēc priekšmetu principa. Šāda pamatražošanas organizatoriskā struktūra ir raksturīga mašīnbūves uzņēmumiem.

25. Uzņēmuma jauktā organizatoriskā struktūra

26. Citi organizācijas struktūru veidi Uzņēmuma darbiniekus var apvienot atbilstoši: - organizācijas funkcijām – funkcionāla struktūra; - teritoriālam principam – teritoriālā struktūra; - patērētāju grupām; - citiem darbinieku apvienošanas principiem (matricas struktūra u.c.)

27. Funkcionālā struktūra Funkcionālu struktūru veido atsevišķas struktūrvienības, kas specializējas konkrēta darbības veikšanā. Funkcionālās struktūras shēma Vadītājs Ražošanas Mārketinga Finanses Personāla nodaļa nodaļanodaļanodaļa

28. Funkcionālās struktūras priekšrocības un trūkumi Priekšrocības: - katrā nodaļa samērā viegli un ērti veicama koordinēšana un kontrole; - ir skaidri definēta atbildība un pienākumi; - vieglāk realizējama personāla apmācība. Trūkumi: - apgrūtināta sadarbība starp nodaļām; - lēmumu pieņemšanas process var kļūt ilgstošāks, jo dokumenti jāsaskaņo vairākās nodaļās; - par uzņēmuma galarezultātiem atbild tikai augstākā līmeņa vadītāji.

29. Teritoriālā struktūra Tiek veidota, apvienojot darbiniekus nodaļās pēc teritoriālā principa. Šajā gadījumā vadītāju uzdevums ir organizēt darbību konkrēta teritorijā. Šādu principu izmanto tirdzniecības firmas, transporta organizācijas, bankas un citi. Priekšrocības: - tiek ievērota konkrēto tirgu specifika; - atbildīgi par lēmumu pieņemšanu ir arī zemāka līmeņa vadītāji. Trūkumi: - nepieciešams lielāks skaits augstāka līmeņa vadītāju; - pastāv augstāka līmeņa vadītāju darba kontroles problēma.

30. Teritoriālas struktūras shēma Prezidents Administrācija Finanses Viceprezidents Viceprezidents Viceprezidents Rīgas reģions Vidzemes reģions Latgales reģ.

31. Organizācijas struktūra pēc patērētāju grupām Tiek veikta, ievērojot klientu intereses. Prezidents Administrācija Finanses Viceprezidents Viceprezidents Viceprezidents (darbs ar budžeta (darbs ar privat. (darbs ar valsts iestādēm) strukturām) iestādem)

32. Patērētāju grupu struktūras priekšrocības un trūkumi Priekšrocības: - tiek ievērotas patērētāju vajadzības; - patērētājus apkalpo speciali sagatavots personāls; Trūkumi: - patērētāju grupas ne vienmēr ir iespējams precīzi definēt; - nodaļās nepieciešams samēra liels vadītāju un darbinieku skaits, kas apgrūtina darbības koordinēšana.

33. Matricas veida struktūras Uzņēmumos, kuros tiek lietots matricas tipa sakārtojums, izveidojas tā sauktās projekta komandas, kur katrs darbinieks ir pakļauts kā funkcionālajam nodaļas vadītājām, tā ari projekta vadītājām. Priekšrocības: - sistēma ir elastīga, mērķtiecīga, efektīva; - projekta vadītājs piesaista labākos speciālistus. Trūkumi: - dubulta pakļautība, līdz ar to nenoteikta atbildība; - projektu darba grupa parasti tiek veidota uz neilgu laiku, līdz ar to pastāv zināms psiholoģiskais spriegums.

34. Matricas veida struktūras shēma Ģenerāldirektors Ražošanas nodaļa Pārdošanas nodaļa Finanšu nodaļa Projekta A vadītājs

35. Uzņēmuma organizatorisko struktūru ietekmējošie nosacījumi - ražošanas tehnoloģiskās prasības; - uzņēmuma un tā struktūrvienību lielums; - ražošanas kooperācijas, specializācijas un koncentrācijas pakāpe; - materiālo resursu izmantošanas parametri; - uzņēmuma izvietojums un tā atrašanas vieta; - ražošanas apkalpošanas un sociālās infrastruktūras attīstības pakāpe; - darbaspēka kvalifikācija; - produktu pārdošanas iespējas; - materiālo resursu iegādes iespējas; - izmaiņas sakara ar jaunas tehnoloģijas ieviešanu. Veidojot uzņēmuma organizatorisko struktūru ir jācenšas, lai uzņēmums un tā struktūrvienības būtu labi pārvaldāmas un darboties efektīvi.