Galvenie moduļa mērķi :

1. Papildus pakalpojumu iespējas uz KOPLĪGUMA vai cita veida vienošanās pamata, ko nodrošina uzņēmumi saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm. Izglītošanās, apmācību vai karjeras attīstības iespējas sastopoties ar darba dzīves līdzsvarošanas problēmām. Galvenie moduļa mērķi: Informēt par papildus pakalpojumu iespējām, ko nodrošina uzņēmumi saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm un sociālo dialogu uzņēmuma līmenī. Informēt par izglītības, apmācību un karjeras attīstības iespējām darba dzīves līdzsvarošanai. Iepazīties ar labās prakses piemēriem, kas ietverti Koplīgumos, palīdzot saskaņot darba un ģimenes dzīvi darbiniekiem. MODULIS 5.

2. MODULIS 5. Soli pa solim līdz Koplīgumam: Pirmais solis pretī papildus/uzlabotiem nosacījumiem, ko nodrošina uzņēmums, palīdzot rast darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, ir dialogs – divpusējais sociālais dialogsstarp darba ņēmēju un darba devēju. Sociālais dialogs ir nepieciešams katram ekonomiski aktīvam iedzīvotājam, kurš atrodas darba attiecībās.Abas puses – darba devējs un darba ņēmējs - var vienoties par savstarpējām tiesībām un pienākumiem papildus noteiktajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, par darba algu uzņēmumā, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, sociālo aizsardzību un darba drošības jautājumiem. Otrais solis - Kolektīvās pārrunas, brīvprātīgu sarunu process starp darba devēju un arodbiedrību, lai panāktu vienošanos, kas reglamentē darba apstākļus. [SASKAŅĀ AR KATRU PARTNERVALSTI] • Trešais solis ir Koplīgums, kurā parasti ietver nosacījumus darba samaksai, darba laikam, mācībām, veselībai un drošībai, un papildus iespējas, kas nodrošina darba un ģimenes dzīves līdzsvaru. elledgegroup.org

3. Lielākās arodbiedrību konfederācijas [miniet valsti un ievietojiet informāciju vai papildiniet to, ja nepieciešams]: LIETUVA: LPS „Solidarumas“ ir arodbiedrību organizācija, apvienojot industriālo nozaru arodbiedrību federācijas un pilsētu/reģionu teritoriālās a arodbiedrības. Vairāk informācija atrodama http://www.lps.lt Lietuvas arodbiedrību konfederācija (LPSK) ir lielākais arodbiedrību centrs Lietuvā. Vairāk informācija atrodama http://www.lpsk.lt/ Lietuvos darbo federacija (LDF) irKristīgais arodbiedrību centrs, ko izveidoja Lietuvas Kristīgo darbinieku pārstāvju kongresā 27.-28. Septembrī, 1919.gadā, Kauņā. Vairāk informācija atrodama http://www.ldf.lt/ SOMIJA: Starptautiskā darba federācija(ILO).Galvenais savienības mērķis ir savu biedru aizsardzība un darba nosacījumu un tiesību uzlabošana. Tas ietver, piemēram, ienākumu pieaugumu, nodarbinātības drošību un darba dzīves kvalitāti. Vairāk informācija atrodama http://www.ilo.orgILO ir ierindojis Somijas arodbiedrības starp visefektīvākajām pasaulē: MODULIS 5. IEGŪSTIET VAIRĀK INFORMĀCIJU PAR ARODBIEDRĪBU DARBU [IERAKSTIET VALSTS NOSAUKUMU]

4. Lielākās arodbiedrību konfederācijas Jūsu valstīs: SOMIJA: SAK – Centrālā Somijas arodbiedrības organizācija, kas ir vecākā strādājošo konfederācija Somijā. Biedri pārstāv industriālo nozari, valsts sektoru, transporta un privātos pakalpojumus. Vairāk informācija atrodama http://www.sak.fi STTK – Somijas konfederācija, kas apvieno profesionāļusno 20 dalīborganizācijām. Biedri pārstāv valsts, privāto sektoru un privāto pakalpojumu nozari. Vairāk informācija atrodama http://www.sttk.fi AKAVA – Konfederācija, kas apvieno profesionāļus un vadības līmeņa darbiniekus Somijā. Konfederācijā parasti iestājas strādājošie, kuriem ir universitātes vai sita augsta līmeņa izglītība. Vairāk informācija atrodama http://www.akava.fi VĀCIJA: DGB – Vācijas arodbiedrību konfederācija, kas apvieno 8 Vācijas arodbiedrību centrus. Vairāk informācija atrodama http://www.dgb.de MODULIS 5. IEGŪSTIET VAIRĀK INFORMĀCIJU PAR ARODBIEDRĪBU DARBU SAVĀ VALSTĪ

5. Darbinieku apmācība / pārkvalifikācija tiek uzskatīta par ļoti nozīmīgu atbalstu tiem, kuri atgriežas darba tirgū pēc pārtraukuma ģimenes apstākļu dēļ. MODULIS 5. • Šādus pakalpojumus var nodrošināt dažādas puses: • Valsts institūcijas • Nevalstiskas institūcijas • Privātie uzņēmumi • Šādi pakalpojumi var tikt atbalstīti no: • Valsts • Privātiem uzņēmumiem • ESatbalsta programmām

6. Latvijānav likuma, kas garantētu darbinieka tiesības mācību pārkvalifikācijas periodamsakarā ar bērna kopšanas atvaļinājumu vai veselības problēmu dēļ. MODULIS 5. • Uzņēmumi paši var iniciēt kvalifikācijas celšanas kursus ar mērķi uzlabot vai papildināt strādājošo iemaņas esošās darba vietas ietvaros. Turklāt darbinieku pārkvalifikāciju atbalsta arī Eiropas Sociālais fonds pierādot, ka jau iepriekš apmācības bijušas efektīvas, darbinieki savu kvalifikāciju ir palielinājuši, savukārt pašiem kursiem piesaistīti kvalitatīvi pasniedzēji. • Latvijā tiek vairāk aktualizēts mūžizglītības jautājums. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajās mūžizglītības politikas pamatnostādnēs (2007-2013) uzsvars tiek likts uz pieaugušo izglītību, kas ir vājākais posms izglītības nodrošināšanas procesā Latvijā un nav skaidri atspoguļots normatīvajos aktos. • Problēmas kvalifikācijas paaugstināšanā un pārkvalifikācijā ir arī mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) nodarbinātajiem, jo bieži darba devējs nav ieinteresēts un finansiāli spējīgs ieguldīt līdzekļus darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā. Darba devēju investīciju līmenis cilvēkresursu attīstībā t.sk. studiju apmaksā, profesionālās pilnveides pasākumos ir zems. Esošajā plānošanas periodā tiek īstenota Valsts atbalsta programma (VAP) „Atbalsts nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai”.

7. MODULIS 5. PRAKTISKI PIEMĒRI Ģimenei draudzīga darba vieta ar arodbiedrību un Koplīgumu (atspoguļots video klipā Nr.5). Prakses piemērs “Koplīgums – pamats darba un dzīves līdzsvarošanas nosacījumu ieviešanai uzņēmumā/institūcijā” (Intervija Nr.20). Prakses piemērs “Vēža aprūpe” (Intervija Nr.11) Prakses piemērs “Karjera nav šķērslis laimīgai ģimenei” (Intervija Nr.17) Prakses piemērs “Recepte veiksmei, elastībai, bērna aprūpei un izglītošanai” (Intervija Nr.10) Mēs ierosinām padziļināt jūsu zināšanas par modulī minēto tēmu, analizējot zemāk minētos prakses piemērus: Apmācību vadītājs var izvēlēties izmantojamos prakses piemērus atsaucoties uz apmācāmo vajadzībām.

8. MODULIS 5.Labās prakses piemēri ATCERIETIES …. Kamēr notiek prakses piemēru analizēšana, centieties atbildēt uz zemāk minētajiem jautājumiem: Kāda situācija ir jūsu ģimenē? Kāda ir situācija jūsu uzņēmumā? Uz kāda līguma pamata jūs strādājat?

9. MODULIS 5. Labās prakses piemērs Prakses piemērs: “Ģimenei draudzīga darba vieta ar arodbiedrību un Koplīgumu” Mērķis:vairot apmācāmo izpratni par uzņēmumu praksi, kas saistīta ar darba un dzīves saskaņošanu Uzdevums:pēc video klipa nosakatīšanās atbildēt uz zemāk minētajiem jautājumiem Laiks: 30 min. • Jautājumi pārdomām: • Kas liek galvenajam personāžam justie tik droši atrodoties mājās? Ko mēs paši varam darīt, lai uzlabotu darba attiecības ar darba devēju? • Kādas (papildus) iniciatīvas jūs varētu ieteikt darba un dzīves līdzsvarošanai jūsu uzņēmumā? • Kāda ir nacionālā politika jūsu valstī (likumdošana, sekundārie tiesību akti) veiksmīgai darba un dzīves līdzsvarošanai, vai jūs ziniet? Vai esat apmierināti ar esošo likumdošanu? Kādus uzlabojumus jūs ieteiktu nacionālās likumdošanas pilnveidei? • Vai eksistē kādas papildus lokālas iniciatīvas pašvaldības līmenī, kas veicina darba un ģimenes dzīves saskaņošanu? Ja jā, vai esat apmierināti ar tiem? Ja nē, kādas pašvaldību iniciatīvas jūs vēlētos?

10. MODULIS 5. Labās prakses piemēri Prakses piemērs“Koplīgums– pamats darba un dzīves līdzsvarošanas nosacījumu ieviešanai uzņēmumā/institūcijā” Mērķis: vairot apmācāmo izpratni par uzņēmumu praksi, kas saistīta ar darba un dzīves saskaņošanu Uzdevums:izlasiet piemēru “Koplīgums-pamats darba un dzīves līdzsvarošanas nosacījumu ieviešanai uzņēmumā/institūcijā” un atbildiet uz zemāk norādītajiem jautājumiem. Laiks: 30 min. • Jautājumi pārdomām: • Kādis ir Koplīguma mērķis un, kādēļ šāda veida vienošanās būtu nepieciešama katrā uzņēmumā? • Ko iegūst darba devējs, noslēdzot Koplīgumu uzņēmumā? • Vai arodbiedrības ir vienīgās, kas var darba devējam iniciēt vēlmi noslēgt Koplīgumu? Ja nē, kurš vēl?

11. MODULIS 5. Labās prakses piemērs Prakses piemērs “Vēža aprūpe” Mērķis:vairot izpratni par ģimenei draudzīgām iniciatīvām no darba devēja puses Uzdevums: izlasiet piemēru “Vēža aprūpe”un atbildiet uz zemāk minētajiem jautājumiem Laiks: 30 min. • Jautājumi pārdomām: • Cik svarīgi bija tas, ka darba devējs pārliecināja darbinieci par viņas darba vieta saglabāšanu līdz viņa atveseļosies? • Kāpēc darba devējam ir būtiski uzturēt lietas kursā darbinieku par uzņēmuma attīstību un regulāri apciemot viņa ilgstošas slimības laikā? • Kāds labums ir darbiniekam no pakāpeniskas atgriešanās darbā pēc ilgstošas prombūtnes slimošanas dēļ?

12. MODULIS 5. Labās prakses piemērs Prakses piemērs “Karjera nav šķērslis laimīgai ģimenei” Mērķis: vairot izpratni par ģimenei draudzīgām iniciatīvām no darba devēja puses Uzdevums: izlasietpiemēru “Karjera nav šķērslis laimīgai ģimenei”un atbildiet uz zemāk minētajiem jautājumiem Laiks: 30 min. • Jautājumi pārdomām: • Kādus labumus darbinieks gūst uzņēmumā, kāds ir tā juridiskais pamats? • Kāda ir jūsu pieredze ar arodbiedrībām, vai jebkad esat apsvēris kļūt par arodbiedrības biedru? • Kāds labums ir darbiniekam no pakāpeniskas atgriešanās darbā pēc ilgstošas prombūtnes slimības dēļ?

13. MODULIS 5. Labās prakses piemēri Prakses piemērs “Recepte veiksmei, elastībai, bērna aprūpei un mācībām” Mērķis: vairot izpratni par ģimenei draudzīgām iniciatīvām no darba devēja puses Uzdevums:izlasiet piemēru “Recepte veiksmei, elastībai, bērna aprūpei un mācībām”un atbildiet uz zemāk minētajiem jautājumiem Laiks: 30 min. • Jautājumi pārdomām: • Kā jūsu uzņēmums un darbinieki varētu gūt labumu no līdzīgas politikas vai nosacījumiem? • Ar kādām grūtībām Pollija un viņas darba devējs varētu saskarties, ja “pēc-skolas” nosacījumi neradītu viņai iespēju strādāt pilnu laiku? • Vai jūs ziniet vai strādājiet uz citāda līguma pamata (izņemot Koplīgumu), kas stiprina darbinieku sociālo drošību uzņēmumā?

14. MODULIS 5. IETEIKUMI TĀLĀKIZGLĪTĪBAI TRĪS soļu juridiskais pamats Eiropas līmenī, 1.solis – Sociālais dialogs: ec.europa.eu Sociālais dialogs un darbinieku līdzdalība ir būtiski elementi Eiropas sociālajā modelī, kas guvuši pilnīgu atzīšanu ar EK Līguma Amsterdamas reformu. Sociālā dialoga juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Kopienu (EK) 136. līdz 140.paragrāfs Divpusējais sociālais dialogs. Saskaņā ar EK līguma 140.panta sākotnējo redakciju, kāda tā parādījās Romas līgumā (118), viens no Komisijas uzdevumiem sociālajā jomā ir veicināt ciešu sadarbību starp dalībvalstīm attiecībā uz tiesībām apvienoties un kolektīvas sarunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem Nolīguma par sociālās politikas iekļaušanu EK līgumā (EKL 137-145) pēc Amsterdamas līguma, beidzot deva unikālu pamatu tam, lai sociālo dialogu piemērotu Eiropas Savienībā

15. MODULIS 5. IETEIKUMI TĀLĀKIZGLĪTĪBAI Galvenā loma darba koplīgumiem starp darba ņēmēju un darba devēju, un viņu organizāciju darba attiecībām dalībvalstīs atzīst ES 28.pantā par Pamattiesību hartu un 2000.gada decembrī ES ("Tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību") un 12.pantu Kopienas hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām (1989). Darba koplīguma slēgšana ir veids, kā īstenot ES direktīvas nodarbinātības jomā un darba attiecībās. Eiropas uzņēmumu padomju (EUP) direktīva raksturo stratēģiju, kas ir uzņemtos lielāku nozīmi ES sistēmā: sociālo partneru deleģēšana vadības un kompetences līmeņa sarunās par darbaspēka attiecīgajiem Eiropas darba standartiem TRĪS soļu juridiskais pamats Eiropas līmenī, 2.solis – Kolektīvās pārrunas:

16. MODULIS 5. IETEIKUMI TĀLĀKIZGLĪTĪBAI TRĪS soļu juridiskais pamats Eiropas līmenī, 3.solis – Koplīgums: Koplīgums tiek noslēgti starp vienu darba devēju vai viņu organizāciju, no vienas puses, un organizācijas darbinieku, piemēram, arodbiedrības, no otras puses.Šie līgumi nosaka saturu atsevišķiem darba līgumiem un reglamentē attiecības starp pusēm. Eiropas līmenī, saskaņā ar LESD Līguma 155.pantu noslēgti dažāda veida koplīgumi, tāpat arī uzņēmumu līmenī Sociālais dialogs uzņēmumu līmenī ir ļoti svarīgs, jo izskata jautājumus par algām un darba apstākļiem, kā arī darbinieku iesaistīšanos jautājumos, kas skar uzņēmuma vadību, ražošanu un attīstību.Darba devējs nav tiesīgs apspriest darba koplīgumu slēgšanu.Sarunu procesam ir jāsākas ar plānošanu un informācijas plūsmas drošību.

17. MODULIS 5. IETEIKUMI TĀLĀKIZGLĪTĪBAI • Koplīgumā parasti tiek iekļauti sekojoši noteikumi: • Algas, bonusu un apbalvojumu sistēmas; • Darba un atpūtas laiks (tostarp mācības); • Atlaišana; • Mācību un kvalifikācijas celšanas iespējas; • Darba apstākļi un darba aizsardzības, veselības un drošības pārbaudes; • Sūdzību izskatīšana un strīdu risināšana; • Sociālā drošība; • Situācijas izpēte konfliktu situācijas risināšanai, attīstības plāniem utt..

18. NOSLĒDZOŠĀ DAĻA – NĀKAMĀS DARBĪBAS… Jūs tikko esat apguvuši šīs apmācības… APSVEICAM! Kādas būs Jūsu nākamie soļi? Kādas aktivitātes jūs grasāties veikt? Neuztraucieties… mums priekš Jums ir pāris mājieni.. ko Jūs varētuDARĪT TĀLĀK… undergroundteacher.blogspot.com

19. NOSLĒDZOŠĀ DAĻA – NĀKAMIE SOĻI… SĀCIET DOMĀT PAR NĀKAMAJIEM SOĻIEM, KURUS SPERT: Izveidojiet personīgo plānu, izvirziet sev mērķus; Pārrunājiet idejas par darba un ģimenes līdzsvarošanas pasākumiem ar saviem ģimenes locekļiem; Noorganizējiet diskusiju par darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu Jūsu darba vietā (izmantojiet DVD esošo e-rokasgrāmatu vai informāciju, kas publicēta vietnē: www.family-learning.eu); Kā Jūs savā darba vietā varētu radīt izpratni par projektā prezentētajiem darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanas pasākumiem un iespējām? Apsveriet iespēju pārspriest darba-dzīves līdzsvara problēmu ar savu darba devēju; Padomājiet, kā Jūs varētu prezentēt savam darba devējam (arodbiedrības pārstāvim) pāris no projektā iekļautajiem labās prakses piemēriem, attiecībā uz ģimenei draudzīgu nosacījumu politiku; Padomājiet, kurš varētu Jūs atbalstīt sarunās ar darba devēju par darba-ģimenes dzīves līdzsvarošanas problēmām (arodbiedrības pārstāvis, cilvēkresursu vadītājs, nevalstisko organizāciju pārstāvis, utt.).