Ligita Melece , Dr. oec. Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad., vadošā pētniece

1. Mājražošanas (Pārtikas amatniecības) nozares loma un iespējas lauku teritoriju un reģionu sociāli-ekonomiskajā attīstībā Ligita Melece, Dr. oec. Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad., vadošā pētniece Vidzemes augstskolas docente Ligita.Melece@lvaei.lv Sigulda 2012. gada 10. februāris

2. Informācija Latvijas Lauku forums (Āris Ādlers un kolēģi) ierosināja un sekmēja šāda veida lekciju pirmā varianta sagatavošanu. Pirmais priekšlasījums notika Ludzā 2011. gada 8. septembrī.

3. Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku vides izmaiņas

4. Vietējās (reģionālās) pārtikas aspekti ekonomiskais; sociālais; kulturālais; vides.

5. Pārtikas cenu kāpuma cēloņi Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi; Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā; Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk. lopbarībai); Spekulācijas pārtikas tirgū; Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība); Valūtas vērtības samazināšanās; Degvielas cenu pieaugums; Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

6. Pārtikas ražošanas divi virzieni Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus: • industrializācija; • uzņēmumu apvienošana un modernizācija; • konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana; • orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu; • kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības sistēmu ieviešana; • pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

7. Pārtikas ražošanas divi virzieni Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum. Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir: • vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana; • bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība; • vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana; • kulinārais tūrisms; • “Slow food” kustība; • brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

8. Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē un Eiropā • Pārtikas jūdzes (food miles); 2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts 1000-1500 jūdzes. • Pārtikas kvalitāte Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai. • Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību. • Vietējā ekonomika Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

9. Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē un Eiropā • Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km izplatīšanas ierobežojumu); • Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika (speciality food); • Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība. 2009. gadā 70 siera ražotāju Īrijā 100 siera ražotāju Holandē 2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

10. Īsās pārtikas ķēdes veidi

11. Sabiedrības atbalstīta vietējā pārtikas ražošana • Zemnieku tirgi; • Saimniecību stendi – saimniecībās, ceļmalās u.c. vietās (arī ar kafijas dzeršanas un maltītes vietu); • Restorāni un kafejnīcas (piegāde); • Iestādes un uzņēmumi (skolas, slimnīcas, darba vietas, pansionāti u.tml.); • Agrārais tūrisms; • Iknedēļas pārtikas grozi (sezonālie); • Ražas ievākšana saimniecībās; • Kooperatīvie vai pašvaldību veikali; • Interneta tirdzniecība.

12. Zemnieku tirgi Prāga

13. Zemnieku tirgi Prāga

14. Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

15. Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

16. Amatnieku pārtika Īrijā Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities Artisan / Speciality Food Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

17. Amatnieku pārtika Īrijā • Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze • Personality – ražotāja personība; • Place – vieta, kur tā tiek ražota; • Product – produkts; • Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota. Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

18. Amatnieku pārtika • Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram, fermentācija noris lēni un dabīgi. • Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs. Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu. Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi. • Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām. Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

19. Amatnieku pārtika • “Amatnieku skola” ir paredzēta, lai sniegtu iespējas vietējai sabiedrība/kopienai, kā arī apmācītu entuziastus, esošos un topošos ražotājus un iesācējus. • “Amatnieku skola” ir reģistrēta bezpeļņas biedrība, kura piedāvā plašas telpu un iekārtu pieejamības iespējas. • Piedāvā kursus ar diplomiem • Īsos kursus: • Praktiķiem, kuri grib pilnveidot savas zināšanas un prasmes (Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills); • Personām, kuras ir ieinteresētas uzsākt amatnieku pārtikas uzņēmuma darbību (People who are interested in starting an artisan food enterprise); • Amatierus – entuziastus (Enthusiastic amateurs); • Iesācēji (Absolute beginners).

20. Amatnieku pārtika • Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz vienai nedēļai par šādām tēmām: • Maizniecība un konditoreja; • Alus brūvēšana; • Miesnieks un gaļas kulinārija; • Siers un piena produkti; • Konservēšana un ievārījumi; • Šokolāde.

21. Iekārta amatnieku pārtikai KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan Waffle Iron - black 190.00 Ls Noliktavā: 1 Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres katli Piegāde Rīgā: 4Ls http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

22. Iekārta amatnieku pārtikai Mikseris KITCHENAID Artisan 5KSM150PSEBU Virtuves tehnika > Mikseri http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

23. La Via CampesinaStarptautiskā zemnieku kustība Zemnieku pārstāvji no četriem kontinentiem 1993. gadā Monsā (Mons) Beļģijā nodibināja La Via Campensina, lai attīstītu un cīnītos par vienu vīziju, kas spētu pretoties agrobisnesa globalizācijai. Pašlaik La Via Campesina ir atzīta kā galvenais spēlētājs pārtikas un lauksaimniecību skarošās debatēs. Organizācija tiek sadzirdēta FAO un AN Cilvēktiesību Padomē, kā arī starp daudzām sociālajā kustībām vietējā un globālā līmenī. Via Campesina rosināja ideju par Pārtikas neatkarību (Food Sovereignty) Pasaules Pārtikas samitā (World Food Summit) 1996. gadā. 150 vietējās un nacionālās organizācijas no 70 valstīm Āfrikā, Āzijā, Eiropā un Amerikā, kas pārstāv 200 milj. fermeru. http://viacampesina.org/

24. Pasaules un Eiropas iniciatīvas Deklarācija par pārtikas neatkarību (DECLARATION OF NYÉLÉNI) 27 February 2007 Nyéléni Village, Sélingué, Mali Declaration of the Forum for Food Sovereignty, Nyéléni 2007 Vairāk kā 500 pārstāvju no 80 valstīm pieņēma deklarāciju, lai stiprinātu globālo kustību par pārtikas neatkarību. Pārtikas neatkarību Eiropā – tagad! Vairāk nekā 400 delegātu, pārstāvot 120 organizācijas no 34 Eiropas valstīm, tikās Austrijas pilsētā Kremsā, kur no 16. līdz 21. augustam norisinājās Pārtikas neatkarības forums, lai spertu soli uz priekšu, veidojot Eiropas pārtikas neatkarības kustību. Šī kustība ir veidota balstoties uz 2007. gada Nyéléni deklarācijas pamatiem: Pārtikas neatkarības forums veido starptautisku ietvaru problēmu risināšanai pārtikas neatkarības jautājumos – tas nozīmē – tautu tiesības demokrātiskā veidā noteikt savas pārtikas un lauksaimniecības sistēmu, kas nekaitē cilvēku veselībai vai videi.

25. Deklarācija par pārtikas neatkarību (DECLARATION OF NYÉLÉNI) Deklarācijas par pārtikas neatkarību seši pamatprincipi: 1. Pārtiku cilvēkiem. 2. Vērtību pārtikas piegādātājiem. 3. Lokalizēt pārtikas sistēmas jeb ķēdes. 4. Kontroli jeb vadību realizēt vietējā jeb lokālā līmenī. 5. Attīstīt zināšanas un prasmes. 6. Darboties saskaņā ar dabu. http://www.ukfg.org.uk/pdfs/Securing_future_food.pdf

26. Pārtikas neatkarības deklarācijaFood Sovereignty • Deklarācija liecina, ka “mēs esam pārliecināti, ka mūsu pārtikas sistēmas izmaiņas ir pirmais solis, kas vērsts uz plašākām mūsu sabiedrības izmaiņām”. • Foruma delegāti skaidri paziņo, ka ņems savās rokās pārtikas sistēmu un apņemas: • darboties, lai sasniegtu ekoloģiski ilgtspējīgu un sociāli taisnīgu pārtikas ražošanas un patēriņa modeli, kas balstītos uz ne-industriālu mazo īpašnieku realizētu saimniekošanu un pārstrādi, kā arī alternatīvu izplatīšanu; • decentralizēt pārtikas izplatīšanas sistēmu, lai saīsinātu ķēdi starp ražotājiem un patērētājiem; • uzlabot darba un sociālos apstākļus, it īpaši lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā; • demokratizēt lēmumu pieņemšanas procesu par sabiedrisko (kopienas) zemi un mantojumu (zeme, ūdens, gaiss, tradicionālās zināšanas, sēklas un mājdzīvnieki); • nodrošināt, ka visu līmeņu sabiedrības (publiskās) politikas garantē lauku teritoriju dzīvotspēju, taisnīgas cenas ražotājiem, kā arī drošu un ĢMO brīvu pārtiku visiem.

27. Eiropas Pārtikas neatkarības platformaThe European Platform for Food Sovereignty • Eiropas organizācija apvieno nacionālās asociācijas/organizācijas no šādām valstīm: Austrija, Beļģija, Dānija, Eiropa, Itālija, Francija, Grieķija, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Rumānija, Skotija un Apvienotā Karaliste, Somija, Basku valsts un Spānija, Šveice, Turcija, Vācija, Zviedrija • Apvienojušās 5 veidu organizācijas: • zemnieku organizācijas; • patērētāju organizācijas; • attīstības, t.sk. lauku, NVO; • vides organizācijas un arodorganizācijas, kas tieši vai netieši saistītas ar lauksaimniecību.

28. Eiropas Savienības iniciatīvas FoodSovCAP Eiropas Pārtikas deklarācija Ceļā uz veselīgu, ilgtspējīgu, godīgu un savstarpēji atbalstošu Kopējo lauksaimniecības un pārtikas politiku http://www.zb-zeme.lv/dzivesveids/355 European food declaration Towards a healthy, sustainable, fair and mutually supportive Common Agriculture and Food policy http://www.europeanfooddeclaration.org

29. Eiropas Pārtikas neatkarības platformaThe European Platform for Food Sovereignty • Funkcijas • Informēt biedrus par to, kas ES līmenī notiek lauksaimniecības jomā, it īpaši KLP, organizējot seminārus un konferences • Lobēt savas intereses, balstot uz šādiem KLP principiem: • Cilvēktiesību ievērošana un pārtikas neatkarība; • Uzturēt sociāli, ekoloģiski un ekonomiski ilgtspējīgas ģimeņu lauku saimniecības visos Eiropas reģionos; • Atjaunot un atbalstīt reģionālos un lokālos tirgus un lauku saimniecību līmenī padarīt izdevīgas cenas visai produkcijai; • Veicināt sociāli, ekoloģiski un ekonomiski ilgtspējīgas ražošanas sistēmas, kas ražo veselīgu pārtiku un respektē dzīvnieku labturību.

30. ES iniciatīvas Lenija Dvarhoisa van de BēkeReģionu komiteja - ES vietējo un reģionālo pārstāvju asamblejaBriselē, 2011. gada 28. janvārī Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu piekļuvi vietējam tirgum. “Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai. Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana, pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu”. Avots: http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

31. ES iniciatīvas Dačans Čološs Briselē, 2011. gada 12. maijā • Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā ietekme uz lauku attīstību. • Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm. • “Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām. • Ierosme: • izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi; • izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt tiem vietējās pārtikas logotipu.

32. Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā • Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai. • Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem ražoti. • Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas produktiem ir pieaugusi. • Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

33. Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas Izplatīšanas veidi • Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta): • savstarpējā apmaiņa; • “klubiņi” ar dažādu mērķi. • Formāli jeb legāli: • tiešā tirdzniecība; • mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā); • zemnieku tirgi; • kulinārais tūrisms; • e-tirdzniecība; • eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.

34. Ražošanas stratēģiju attīstība jeb konkurētspējīgu sasniegumu virzība Avots: Milbergs, 2010

35. Inovācija Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā. Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

36. Inovācijas • Produkta inovācija; • Procesa inovācija; • Mārketinga inovācija; • Organizatoriskā inovācija. • Avots: OECD, 2002 • Sociālā inovācija • Avots: Quesado, 2010

37. Inovācijas

38. Inovācijas „Zemkopības (farming) inovācija ir jauna zemkopības metode, kas uzlabo fermeru ekonomisko dzīvotspēju un saglabā lauksaimniecības zemju kvalitāti”. http://sustainontario.com/2010/04/21/1932/blog/news/planning-for-farm-innovation/attachment/foodandfarminnovationguideryerson-pdf Veselīgā (Healthy) šokolāde, kur tauki tiek aizstāti un samazināti, bet taukos šķīstošie vitamīni saglabājas. http://media.investincanada.gc.ca/eng/canada-in-the-news/ontario-food-cluster-wants-to-attract-investors-at-anuga-2011-in-cologne-germany.aspx

39. Inovāciju iespējas pārtikas sektorā Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

40. Pārtikas kvalitāte

41. Pārtikas kvalitāte drošība jeb nekaitīgums; izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.); uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.) precīzs, skaidrs un saprotams marķējums; sastāvdaļas; cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama; uzņēmuma preču zīmes reputācija; viendabīgums vai nemainība; lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai; izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts); produkta izsekojamība; ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.); apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas resursu taupīšana u.c.).

42. Pārtikas kvalitātes pievienotā vērtība dzīvnieku labturība; reģionāls produkts; godīgas/taisnīgas cenas (zemniekiem); aprūpes saimniecības (nodarbinātie cilvēki ar īpašām vajadzībām); sociālie kritēriji (ģimenes saimniecības; labi darba apstākļi); bioloģiskā daudzveidība; kulturālie aspekti. Hamm, U. Farmer Consumer Partnerships. CORE Organic seminārs, 29.11.2011.

43. Aprūpes saimniecības Aprūpes saimniecībās darbības ir ar terapeitisku efektu un: • visa saimniecība vai tās daļa ir pakļauta šādai iniciatīvai; • sniedz veselības, sociālos vai izglītojošos pakalpojumus vienai vai vairākām jutīgo personu grupām (invalīdi, bērni ar dažādiem traucējumiem, narkomāni, alkoholiķi, probācijas pakalpojumi u.c.); • veic darbību, kas balstīta uz strukturētām programmām, kas saistītas ar lauku saimniekošanu (lopkopība, augkopība, dārzeņkopība, mežkopība u.c.); • pakalpojumus veic regulāri; • pakalpojumus pasūta dažādas institūcijas vai apmaksā privāti. http://www.carefarminguk.org http://www.carefarminguk.org/

44. Sociālā lauku saimniecībaSocial farming • Sociālā lauku saimniekošana http://sofar.unipi.it/index_file/socialfarfming.htm • Sociālā lauku saimniekošana kā sociālā inovācija http://www.euclidnetwork.eu/data/files/SocialInnovation/editsocialfarming.pdf

45. Sociālā lauku saimniecībaSocial farming http://www.euclidnetwork.eu/data/files/SocialInnovation/editsocialfarming.pdf

46. ES pārtikas kvalitātes shēmas • ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros, kuru galvenie uzdevumi ir: • aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas; • informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas tradīcijām; • veicināt produktu ražošanas dažādību; • radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

47. ES pārtikas kvalitātes shēmas • Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO), vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk – ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktos. • Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija) • Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126 „Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

48. ES pārtikas kvalitātes shēmas Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN (PGI) aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās konkrētajā vietā

49. Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN (PGI) Polijā Suska sechlońska - žāvētas plūmes Šķirnes: Promis, Tolar, Nektawit, Valjevka un Stanley 239,55 km2 Chleb Prądnicki -svētku maize Rudzu milti, kartupeļu masa utt. Kiełbasa Lisiecka - desas Desiņas gatavots un miesnieki šajā apvidū minēti 1894. gadā Pēc II pasaules kara kooperatīvs ražoja 50 gadus

50. Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN (PGI) Somijā Kainuun rönttönen – vaļējs apaļš pīrāgs Rudzu miltu pīrāgs pildīts ar kartupeļiem un brūklenēm Mīkla: — 0,500 kg auksts ūdens, — 0,007 kg sāls, — 0,300 kg kviešu milti, — 0,800 kg rudzu milti, — 0,050 kg rapšu eļļa. Pildījums: — 2,000 kg kartupeļi, — 0,300 kg rudzu milti, — 0,400 kg brūkleņu biezenis, — 0,100 kg cukurs, — 0,007 kg sāls.