Apmācību modulis 1 Integrētā piekrastes pārvaldība un komunikācija

1. 6. nodaļa Mājsaimniecību vides pārvaldības attīstība Latvijā Apmācību modulis 1Integrētā piekrastes pārvaldība un komunikācija

2. Pārskats par mājsaimniecību vides pārvaldību I Pārskats par mājsaimniecību vides pārvaldību Saturs Globālā politika ilgtspējīga patēriņa attīstībai Mājsaimniecību patēriņa klāsteri Nepieciešamība pēc IP īstenošanas Latvijā Mājsaimniecības definīcijas Mājsaimniecības Latvijā MVP dimensija Vides pārvaldībā Mājsaimniecību vides pārvaldība Pētījumi Pārskata kopsavilkums II Mājsaimniecību vides pārvaldības un komunikācijas sektora izpēte Saulkrastu novadā Saturs Pētījuma metodoloģijas un Saulkrastu novada raksturojums Mājsaimniecības bioloģiskā un sociālpsiholoģiskā dimensija Mājsaimniecības ekosistēma Mājsaimniecības vides pārvaldības un komunikācijas stāvokļa detālanalīze Pētījuma rezultāti Bibliogrāfija

3. 1. Globāla politika Ilgtspējīga patēriņa attīstībai • Johanesburgas stratēģija (2002) un Marakešas process – 10 gadu ietvara programma ilgtspējīga patēriņa un ražošanas (IPR) veicināšanai • (valstu sadarbība, korporāciju ietekmēšana, patērētāju rīcību attīstība) • ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija (IPR viens no virzieniem); • ES ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanas rīcības plāns • (resursu izmantošanas efektivitātes celšana, ekoinovācijas, EMAS, u.c.) Ilgtspējīgs patēriņš ir preču un pakalpojumu lietošana, lai apmierinātu pamatvajadzības un celtu dzīves kvalitāti, vienlaikus mazinot dabas resursu izmantošanu un piesārņojumu preču un pakalpojumu dzīves cikla laikā tā, lai neapdraudētu nākamo paaudžu vajadzības. (1994. gada Norvēģijas simpozijs “Par ilgtspējīgu patēriņu”)

4. 2.1. Mājsaimniecību patēriņa klāsteri • Lorek un Spagenberg mājsaimniecību patēriņu analizē pēc 10 apakšsektoriem: • Apģērbs, tekstīlijas cilvēka vajadzībām (neieskaitot paklājus) • Izglītība un apmācības, kas ietver bērnudārzi, skolas un universitātes • Pārtika ietverot pārtikas ražošanu, gatavošanu, restorānus, u.c. • Veselības aprūpe: slimnīcas, rehabilitācijas centri, sanatorijas, u.c. • Mājoklis: būvniecība, mājokļa uzturēšana, siltumenerģija, ūdens u.c. • Ķermeņa higiēna: mazgāšanās, dezinfekcija • Apģērba, veļas mazgāšana, t.sk. pakalpojumi • Atpūtas aktivitātes: neieskaitot transporta izmantošanu • Sociālā dzīve: policija, militārie un citi publiskie servisi • transports: komerciālais transports, atpūtas un commuting autobusi ņemot vērā preces pakalpojumu pilna dzīves cikla laikā radītās ietekmes, tiek analizēts gan tiešais patēriņš jeb pirkšana gan pakalpojumu izmantošana un tās ietekmes. * *Lorek, S., Spangenberg, J.H., 2001b. Indicators for environmentally sustainable household consumption. Int. J. Sustainable Development 4, 101_/120.

5. 2.2. Mājsaimniecību Patēriņa klāsteri Darton 2004* izdala 13 sektorus: • Enerģijas patēriņš mājsaimniecībā • Enerģijas izmantošana – transports • Ūdens izmantošana • Atkritumi • Mājsaimniecības patēriņš – pārtika • Mājsaimniecības patēriņš – kopumā • Mājoklis • Tūrisms • Atpūta, brīvais laiks • finansiālie darījumi, operācijas (Banking) • Līdzdalība • Brīvprātīgais darbs • Vietējā kopiena *Darnton 2004 Driving Public Behaviours for Sustainable Lifestyles Report 2 of Desk Research commissioned by COI on behalf of DEFRA

6. 2.3. Mājsaimniecību patēriņa klāsteri • Somijas Vides ministrijas pētījumā* mājsaimniecību patēriņš tiek izdalīts 7 galvenajos sektoros un apakšsektoros: • Mājokļa uzturēšana, kur tiek skatīts ūdens patēriņš, siltumenerģijas patēriņš, elektrības patēriņš, pagalms un privātais ceļš, būvniecība; elektroinstalācijas un santehnika, būvniecības, apdares materiāli • Iknedēļas mobilitāte – braucieni uz skolu vai darbu, brīvā laika atpūtas braucieni, iepirkšanās un apciemojumu ceļojumi; ceļojumi veikti darba laikā • Pārtika – izejvielas (nepārstrādāti produkti), uzglabāšanas trūkums, transports; piedāvājuma iztrūkums • Tūrisms – atvaļinājumu pavadīšana Somijā (vietējais tūrisms), nakšu skaits, kad ir nakšots hoteļos un vasarnīcās, atvļinājumi, tūrisms uz ārzemju valstīm; restorāni, citi sabiedriskie pakalpojumi • Brīvā laika aktivitātes – brīvā laika aktivitāšu piedāvājums, brīvā laika aktivitāšu piedāvājuma izmantošana; rūpes par veselību, izglītības aspekti aprīkojums un tā uzturēšana • Mājsaimniecības lietas , ierīces – transports, ražošanas materiāli (enerģijas izmantošana iekārtu ražošanā) • Iepakojums un atkritumu apsaimniekošana – iepakojuma ražošana, transportēšana *Somijas Vides ministrijas 2008 gada ziņojums Household MIPS

7. 2.4. Mājsaimniecību patēriņa klāsteri *Somijas Vides ministrijas 2008 gada ziņojums Household MIPS

8. 2.5. ES Ilgtspējīga patēriņa klāsteri ES 3 nozīmīgākie vidi ietekmējošākie patēriņa klāsteri Avots: European Topic Centre on Sustainable Consumption and Production 2010

9. 3. Nepieciešamība pēc ilgtspējīga patēriņa īstenošanas Latvijā • Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 gadam – sabiedrības ilgtspējīga dzīvesveida īstenošana kā viens no mērķiem; • Latvijas Izaugsmes modelis – cilvēks pirmajā vietā. Mājoklis – pirmā cilvēka dzīves darbības vide; • Ekoloģiskās pēdas nospiedums 15 gadu laikā ir vairāk kā divas reizes dubultojies. (2,5 ha/iedzīv.5,6 ha/iedzīv.; pieejams – 1,8 ha/iedzīv., pasaules vidējais rādītājs – 2,7 ha/cilv.) (WWF 2010, Brizga J.) • Mājsaimniecību ietekme uz klimatu 4,35t CO2 uz 1 iedzīv. (2006) • Siltumenerģijas patēriņš – 1/3 daļa no kopējā m/s enerģijas patēriņa, 20,6% nav apmierināti ar iekštelpu to (CSP 2008); • Problēmas ar noglabājamajiem atkritumiem (poligonu ierobežota ietilpība) – 46% nāk no mājsaimniecībām; • Importētās pārtikas patēriņa pieaugums – 2005. gadā – 25%, 2007. gadā – 34% (Melece 2011), • u.c.

10. 4.1. Vides uzvedība Avots: Agyeman, J and A. Kolumss (2002) • Uzvedība veidojas no daudzām, bet savstarpēji saistītām rīcībām. Vides uzvedību raksturo pozitīva, neitrāla vai negatīva ietekme uz vidi. • Prezentācija par šādiem vides uzvedības modeļiem: • Zināšanas – Attieksmes – Uzvedības modelis • Vides komunikācijas modelis • L. Fietkauss un I Kesseļa modelis • “Vērtības – darbības plaisas modelis” • N. Rajecki modelis • Ekoloģisko sistēmu teorija • Videi draudzīgu rīcību veicinošie faktori Latvijā: Latvijas aptauju rezultāti

11. 4.2. Zināšanas – Attieksmes – Uzvedības modelis Agyeman, J and A. Kolumss (2002) Vides zināšanas Attieksme pret vidi Videi draudzīga uzvedība Atzīts par neefektīvu daudzos gadījumos: zināšanu palielināšana, bieži nenoved pie videi draudzīgas attieksmes veidošanās un videi draudzīgas uzvedības piekopšanas.

12. 4.3. Vides komunikācijas modelis 1.Vides informācija 2. Vides izglītība 3.Sabiedrības līdzdalība 4. Videi draudzīga rīcība / uzvedība 5. Vides apziņa Videi draudzīga rīcība veidojas, ja indivīdam ir pieeja vides informācijai, tas ir izglītots vides jautājumosun sabiedriski iesaistās vides aktivitātēs. Atšķirībā no iepriekšējā, šis modelis paredz, ka vides apziņa un attieksme veidojas pēc videi draudzīgas rīcības, t. s. pašpieredzes iegūšanas. Ernšteins R. 2003

13. 4.4. L. Fietkauss un I. Kesseļa modelis Avots: Agyeman, J and A. Kolumss (2002) • Zināšanas tieši neietekmē uzvedību, taču rīkojas kā attieksmju un vērtību pārveidotājs; • 5 mainīgie, kas veido videi draudzīgu uzvedību: • Attieksmes un vērtības • ārējās iespējas uzvesties videi draudzīgi (infrastruktūras, ekonomiskie faktori) • uzvedības iniciatīvas (iekšējie, kas atbalsta un rosina uz videi draudzīgu uzvedību) – (Sociālā vēlamība, dzīves kvalitāte, naudas noguldījumi) • atgriezeniskā saite

14. 4.5. Vērtības – darbības plaisas modelis • 3 barjeras videi draudzīgai uzvedībai: • Individualitāte – tas ir saistīts ar personas attieksmi un temperamentu. Īpaši ietekmīgas, ja personai nav spēcīgas vides intereses. • Atbildība – Indivīdi, kas neuzvedas videi draudzīgi nejūt, ka varētu ietekmēt situāciju un vajadzētu uzņemties atbildību. Uzticības trūkums vietējai un nacionālai valdībai mazāka vēlme sekot viņu norādījumiem. • Praktiskums – piemēram, laika trūkums, zināšanas Photos: web resources Avots: Blake J. (1999)

15. 4.6. N. Rajecki modelis – Kāpēc veidojas plaisa starp zināšanām un attieksmi? Avots: Agyeman, J and A. Kolumss (2002) • Tiešā, netiešā pieredze – tiešai ietekmei spēcīgāka ietekme uz indivīda uzvedību nekā netiešai. Piemēram, izglītojoša mācību stunda bieži ar mazāku efektu, nekā indivīda praktiska rīcības realizācija. • Normatīvās ietekmes – sociālās normas, kultūras tradīcijas, likumi un prakse ģimenē ietekmē un veido attieksmi • Īslaicīgās attieksmes – indivīdi maina savas attieksmes laika gaitā • Attieksmes uzvedības metodoloģija –attieksmes (Vai Jums rūp vide?) ir daudz plašāk interpretējamas nekā paša rīcība (Vai Jūs izvēlaties vietējo preci?) līdz ar to veidojas pretrunas.

16. TehnoloģijasEkonomika Demogrāfija Institūcijas Kultūra Vajadzības Ārējās vides faktori Indivīda iekšējie faktori Fizioloģiskās vajadzības (ēdiens, ūdens, miegs); Drošība (stabilitāte, aizsardzība); Mīlestība, piederība (ģimene, draugi, interešu grupas), Cieņa, atzīšana (atzinība no apkārtējiem), Attīstība (radošā potenciāla lietošana, pašizziņa) Darbs, brīvā laika aktivitātes, tiesības, dabas izjūta, nauda, privātums Informācijas pieejamība un izglītības sistēmas; Mode un apkārtējās sabiedrības vērtības; Infrastruktūru un pakalpojumu pieejamība un cenas; Resursu, preču pieejamība un cena; Atbalsta pasākumu, finansējuma, fondu pieejamība; Administratīvi nosacījumi un kontrole; Tirdzniecības vietu un preču pieejamība Ienākumi un finansiālās iespējas; Zināšanas un izpratne par videi draudzīgu rīcību; Izglītība Vides apziņa, vērtības; Atbildības izjūta par nākotni, Zemi Statuss; Personiskās rakstura īpašības (naivums; lētticība; egocentrisms; līdzsvarotība) Domāšana (īstermiņa, ilgtermiņa); Uzvedības kontrole Motivācija Nodoms, nolūks Patērētāja uzvedība 4.7. Vajadzību – iespēju – spēju modelis* *Gatersleben and Vlek in Noorman and Uiterkamp 1998

17. 4.8. Indivīdu (mājsaimniecības iedzīvotāju) bioloģiskā un sociālpsiholoģiskā dimensija: vajadzības Individualitāte, apdāvinātība, personīgā potenciāla īstenošana, pašattīstība Sociālais statuss, atzinība, cieņa, ietekme, panākumi darbā un privātajā dzīvē, labklājība Ģimene, draudzība, grupas atbalsts, mīlestība, intimitāte, komunikācija Aizsardzība no briesmām, kārtība un tiesības, drošība Gaiss, ūdens, miegs, barība, siltums, veselība, dzīves telpa, seksualitāte Sociālpsiholoģiskā Bioloģiskā A. Maslova vajadzību hierarhija* Maslow, A.H. (1943). A Theory of Human Motivation, Psychological Review 50:370-396.

18. 4.9. VDR ietekmējošie faktori Latvijā • Izstrādājot LIAS 2020 veikti divi nozīmīgi pētījumi analizējot VDR faktorus sabiedrībā: • Auzāne B., Elere L (2008) Sustainable consumption in Latvia: barriers and consumer attitude • Ķīlis, R., Austers, A., Andersone, M. (2008) Latvijas ilgtspējīgas attiecības stratēģijas līdz 2030. gadam ziņojums par iedzīvotāju aptauju

19. 4.9.1. VDR ietekmējošie faktori Latvijā • sociāldemogrāfiskie faktori, kā vecums, dzimums un izglītība: • vecāka gadagājuma biežāk piekopj resursu saudzējošu patēriņu • augstāks izglītības līmenis  vairāk zināšanu par vides jautājumiem  ne vienmēr praktizētu videi draudzīgu uzvedību (piem. izglītotajiem vairāk ienākumu, bieži lielāks resursu patēriņš – piem. personiskā automašīna u.c.) • neko nedara, lai aizsargātu vidi - 60,5% vīrieši, 39,5% sievietes. • Ienākumu līmenis: • iedzīvotāji nav gatavi investēt videi draudzīgu preču iegādē ar esošo ienākumu līmeni

20. 4.9.2. VDR ietekmējošie faktori Latvijā • informācijas, sociālie un attieksmes faktori: • sabiedrība pati nemeklē informāciju; • Ražotāji - nenorāda patiesu informāciju par produktu; • Indivīdiem nav pārliecības, ka viņu rīcības dos labumu • vāji attīstīta kolektīvā solidaritāte • attieksmes un atbildības nepietiekamība • nepieejama infrastruktūra, publiska atbalsta trūkums un institucionālā ietvara nesakārtotības; • plaisa starp publiskām pārvaldēm un sabiedrības uzticību un atbalstu:

21. 5. Ekoloģisko sistēmu teorija* • Teorija izvirza četras sistēmas, kas sasvstarpēji ir viena ar otru saistītas: • mikrosistēma (tuvu pastāvošas vides - ģimene, skola, baznīca, līdzīgi domājoši cilvēki); • mezosistēma (sistēma, kas uztur saikni starp tuvu pastāvošām vidēm, piemēram, skola un mājas); • ekzosistēma (ārējā vide, kas netieši ietekmē attīstību - masu mediji, aprūpes sistēma); • makrosistēma (kultūras kopums – kultūra, nacionalitāte, sabiedrība, ekonomika, politiskā vara, vērtības, normas)* Kopienu tipi un to mijiedarbības katru līmeni raksturo sabiedrības (indivīda) līdzīgi vides uzvedību ietekmējošie faktori. Avots (pēc Peter un Jackson 2008 rakstā Reid, Sutton 2010) • *Bronfenbrenner 1979

22. 6. Mājsaimniecības ekosistēma Starp cilvēku, kā mājsaimniecības galveno šūnu, un apkārtējo vidi, notiek nepārtraukta dabas resursu, enerģijas un informācijas apmaiņa. Cilvēks ir atvērta sistēma, tāpēc tā nevar darboties atrauti no apkārtējās bioloģiskās un sociālās vides. Cilvēks ne tikai pielāgojas dabas videi, bet arī pārveido to.

23. 7. Mājsaimniecības definīcijas (1) • Mājsaimniecība vispirms kā cilvēku kopa: • ir viena persona vai cilvēku grupa, kuru adrese ir vienīgā vai galvenā viņu apmešanās vieta un kuri kopā vai nu ēd, vai dala šo apmešanās vietu. (Jarry D, Jarry I. 1991) • Mājsaimniecību bieži kā ģimenes kopa, primārā vienība, kurā indivīdi savstarpēji mijiedarbojas, (Diepen van A. M.L 1998). • ir viena persona vai cilvēku grupa, kuriem ir kopīga apmešanās adrese kā galvenā vai vienīgā un kuri dala vismaz vienu ēdienreizi dienā un dala kopīgas dzīvojamās telpas. (ONS, 2005) • ir sociālas vienības, kur tās iedzīvotāji runā vienā valodā, kuru raksturo kopēji priekšstati un vērtības un tā ir veida izpausme kādā cilvēki izvēlas dzīvot savu personisko dzīvi.(Van Diepen 1998) • ir vienība, kura šķiet ir tās īpašnieka kontrolē. Tas nozīmē to, ka ieplūdes – inputs (iepirkšanās, laiks, apziņa, izpratne) un izplūdes (atkritumi, enerģija) kurus mājsaimniecības var kontrolēt, pretēji piemēram, lielām organizācijām, kur bieži pārvaldes komandai ir noteicošā atbildība (Carr 2005).

24. 7. Mājsaimniecības definīcijas (2) Eiropas valstīs un ANO valstīs definē: mājsaimniecība kā socioekonomiska vienība, kura sastāv no indivīdiem, kuri dzīvo kopā un kopīgi dala mājokli. (Diepen van A. M.L 1998) Latvijā Centrālās statistikas pārvalde: mājsaimniecība ir viena vai vairākas personas, kas dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus (CSP 2009) Mājsaimniecība var tikt definēta divējādi gan kā sociāla vienība, kas apdzīvo noteiktu fizisku telpu, visbiežāk šādā gadījumā tiek lietots termins māja/mājoklis, taču vēl precīzāk būtu teikt dzīvojamā telpa/vieta. Un no šāda skatījuma perspektīvas tiek skatīta gan kā sociāla vienība gan dažāda mēroga dzīvošanai nepieciešamiem fiziskiem iekārtojumiem(living arrangements). Mājsaimniecība (māja) kā telpas elements: uzlūkojama kā materiāla vieta (place) - ēka, bieži ar dārzu vai pagalmu novietota konkrētā apkaimē, gan māju telpiski veido (space) tās iedzīvotāji, kurus vieno, saista kādas kopīgas pazīmes, darbības.(Valentine 2001). Mājsaimniecība ir konkrētas teritorijas iedzīvotāju individuāli vai kopsaimniecībā savā ikdienas dzīvesdarbībā apsaimniekots mājoklis un tā apkārtne, kuru raksturo kopīga mājokļa uzturēšana un sadzīves dzīvesveids (Ernšteins R., Līce E. ) Mājsaimniecības ietekme uz vidi ir atkarīga no tās izmēra, iedzīvotājiem – skaita, vecuma dzimuma u.c. pazīmēm, fizisku un nemateriālu resursu ieplūdi (inputs) un izplūdi no mājsaimniecības (outputs). (Reid, Sutton 2009)

25. 8.1 Latvijas mājsaimniecību raksturojums Foto: interneta resursi Mājokļu iedalījums • pēc mājokļa tipa: • dzīvokļi ~ 70% mājokļu • savrupmājas ~ 30% mājokļu. • pēc ienākumu līmeņa: augstiem; vidējiem; zemiem ienākumiem • 58,6 % ne bagāti, ne nabadzīgi • 27,1% uz nabadzības sliekšņa • 8,8 % nav bagāti, bet dzīvo labi • 5,5 % nabadzīgi (CSP 2009) • pēc apdzīvotās teritorijas: lauku, piepilsētas, pilsētas teritorijas mājokļi, vai mājokļi piekrastes vai iekšzemes teritorijās • (Latvijā iedzīvotāji 68% pilsētās, 32% laukos) • pēc demogrāfiskā tipa: vienpersonas, ģimenes (pāri, persona ar un bez bērniem), kolektīvā tipa mājsaimniecības; • vidēji Latvijā mājsaimniecība – 2,5 cilvēki (CSP2010)

26. 8.2. Vidējās Latvijas mājsaimniecības patēriņš • Enerģijas patēriņš – 308 kwh/m2gadā (78,8% siltumenerģijai) • Ūdens 110 l diennaktī; • Atkritumi – 411 kg uz 1 iedzīv. (Polija 259 kg, Īrija 804 kg) 80% sadzīves atkritumu kopumā tiek radīti mājsaimniecībās; • Dzīvojamā platība – 67 m2(27m2 uz vienu iedzīv., Eiropas valstīs vidēji 35m2); • Pārtikas patēriņš – 2600 kcal (Melece 2006)(Vācijā – 2888 kcal, Francijā – 2942 kcal); 1/3 daļa ko patērē importa pārtika (Melece 2011); • Transports – vidēji uz vienu mājsaimniecību reģistrēta viena automašīna (transporta sektors ir visstraujāk augošais sektors) (datu avots - CSP, LVĢMC, Melece L. 2011, EEA 2010)

27. 9. Mājsaimniecības vides pārvaldība Mājsaimniecību vides pārvaldība (MVP) ir konkrētas teritorijas iedzīvotāju individuāli vai kopsaimniecībā savā ikdienas dzīvesdarbībā apsaimniekota mājokļa (privātmājas, dzīvokļa) un tā apkārtnes vides pārvaldība, kas sastāv no mājokļa telpiskās uzturēšanas un iedzīvotāju sadzīves dzīvesveida videi draudzīgas attīstības, ietverot: būvsaimniecību, enerģijas piegādi un izmantošanu ūdens piegādi un izmantošanu pārtikas un citu sadzīves produktu, priekšmetu un pakalpojumu patēriņu atkritumu apsaimniekošanu, transporta izmantošanu un nodrošināšanu; atpūtas un brīvā laika aktivitātes; vides veselības prasību ievērošanu.

28. 9.1. MVP sektoru mijiedarbība Starpsektoru mijiedarbība un vides ietekmes: Atkritumu daudzums, ko ietekmē pārtikas patēriņš, iepakojums, būvniecības darbi Siltumenerģijas patēriņa saistība ar ēku energoefektivitāti, būves kvalitāti Pārtikas pieejamība, iegāde un transporta izmantošana U.c.

29. 9.2. Būvniecības vide 1. Vispirms nebūvēt, bet rekonstruēt esošo, izvēloties videi draudzīgus būvniecības materiālus, domājot par energoefektivitāti, utt.. 2. būvēt ilgtspējīgi Ilgtspējīga būve Zema enerģijas patēriņa mājas ar 0% jeb pasīvās mājas (15 kwh/m2)un 50% enerģijas patēriņu no vidēji patērētās ēkas*. Ilgtspējīga būve Latvijā • Vienīgā pasīvā (passive) māja Talsu rajonā Ģipkā pabeigta 2010. gadā • Vācijā – tūkstošos un aktuāls temats par aktīvo (active) māju būvniecību, kas pašas ražo enerģiju un pārdod citām *Biedrība Zaļas mājas www.zalasmajas.lv

30. 9.3. Enerģijas patēriņš un piegāde Ilgtspējīga rīcība 4 posmos: Gala patēriņš (siltums, elektrība) – energoefektivitāte, dzīvesveida izmaiņas, iekārtu efektivitāte Enerģijas ražošanā mājsaimniecībās Enerģijas ražošana un piegāde no centralizētām siltumapgādes sistēmām (zudumu samazināšana tīklos, ilgtspējīga resursa izvēle); Ilgtspējīgu kurināmo ieguve un piegāde (līdz CSA katlam, iedzīvotāju dzīvesvietai) (avots Kudreņickis I. 2009)

31. 9.4. Ūdens piegāde un izmantošana Centralizēto ūdens apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem: Kvalitatīva dzeramā ūdens piegāde un notekūdeņu apsaimniekošana; Palielināt mājsaimniecību pieejamību centralizētiem pakalpojumiem Mājsaimniecībā: samazināt ūdens patēriņu Ierobežot kaitīgas sadzīves ķīmijas lietošanu Nodrošināt privāto ūdens apsaimniekošanas sistēmu videi draudzīgu darbību

32. 9.5. Atkritumu apsaimniekošana Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas piramīdu, iedzīvotāju rīcības mājsaimniecībā: Neradīt (mazāk iegādāties, bez papildus iepakojumiem utt..) Šķirot un izmantot materiālus otreizēji Izmantot enerģijas ražošanā Nodrošināt videi nekaitīgu apglabāšanu

33. 9.6. Pārtikas patēriņš Galvenie nosacījumi ilgtspējīga pārtikas patēriņa īstenošanā: Vietējās pārtikas patēriņš; Sabalansēta diēta un ieteicamā dienas deva; Mazāk dzīvnieku izcelsmes produkti; Bioloģiskās pārtikas produkti.

34. 9.7. Transports Galvenie virzieni: Izvairīties (izvairīties vai samazināt nepieciešamību pārvietoties); Pārslēgties (pāriet uz videi draudzīgāku pārvietošanās veidu); Uzlabot (uzlabot transporta veidu un tehnoloģiju enerģijas efektivitāti) (Klāvs G. 2010) Samazināt personisko automašīnu izmantošanu; Pilsētā – kājām iešana, velosipēdi, sabiedriskais transports Starppilsētām - sabiedriskais transports; Gaisa transporta izmantošanas samazināšana Automašīnu koplietošana.

35. 9.8. Dzīvesveids • Dzīvesveids tiek izprasts kā uz vidi vērsta uzvedība bez atsevišķām videi draudzīgām rīcībām, kuras var būt dažādi motivētas, iekļauj vērtību, attieksmju, personisko un sociālo normu izmaiņu kopumu, apziņas maiņu; • dzīvesveids atspoguļo katras sabiedrības specifisko kultūras, dabas, ekonomikas un sociālo mantojumu (Antons V.). • Vides komunikācijas modelis: apbusēja ietvaru attīstība, kas veicina iedzīvotāju dzīvesveida attīstību: • informācijas pieejamības nodrošināšanu un iedzīvotāja interesēšanos par videi draudzīgu rīcību; • pašizglītošanos un izglītošanu; • iedzīvotāja iesaistīšanos un iespēju pieejamību līdzdalības aktivitātēm; • videi draudzīgas rīcības piekopšanu (Ernsteins 2003). Avots: Antons 2009, Ernšteins 2003

36. 10. Vides pārvaldības dimensiju mijiedarbība: MVP dimensija Valsts vides pārvaldība Municipālā vides pārvaldība Mediatīvā vides pārvaldība (izglītotāji, NVO, mediji, zinātne tehn.) Korporatīvā vides pārvaldība Mājsaimniecību vides pārvaldība Avots: Ernšteins R.

37. 11. MVP mērķa grupas • 8 galvenās vides pārvaldības mērķa grupas: • Valsts institūcijas • Pašvaldības institūcijas • Uzņēmējdarbības organizācijas • Nevalstiskās organizācijas • Izglītības iestādes un organizācijas • Mediji • Iedzīvotāji – mājsaimniecības • Zinātniskie institūti un organizācijas

38. 11.1. Valsts institūcijas izstrādā vispārējo attīstības plānošanas ietvaru, izstrādā likumdošanu, plāno finansu resursu sadalījumu pa nozarēm, uzrauga pašvaldību darbību, noteicošās institūcijas par vides aizsardzības politikas realizāciju. • Ekonomikas ministrija –būvniecības, enerģētikas (tajā skaitā energoefektivitātes), patērētāju aizsardzības, kā arī investīciju politikas izstrādāšana un īstenošana. Veic ēku energoefektivitātes vispārējo pārraudzību un koordināciju, enerģijas galapatēriņa politikas plānošanu un īstenošanu. • Vides ministrija – vides politikas izstrādnē, ieviešanā un pārraudzībā, tai skaitā vides izglītības veicināšana, atkritumu apsaimniekošanas politikas plānošana, gaisa aizsardzības, ūdenssaimniecības politikas, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu politikas plānošana un ieviešanas uzraudzība. • Reģionālo un pašvaldības lietu ministrijas reģionu un pašvaldību attīstības plānošana, arī mājokļu politikas plānošanā, informētas sabiedrības attīstības politikas plānošana; • Zemkopības ministrija; • Satiksmes ministrija

39. 11.2. Pašvaldības institūcijas LR “Likums par pašvaldībām” 15. punkts nosaka pienākumus pašvaldībai: • organizēt komunālos pakalpojumus (ūdensapgādi un kanalizāciju; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana), neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; • gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; • pašvaldībai jānodrošina izglītības pakalpojumu pieejamība; • nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu. Pašvaldībām, saskaņā ar likumdošanu nav tiešu pienākumu nodrošināt vides aizsardzības politikas realizāciju. Pārvaldes iestādes ir arī vienas no lielākajiem resursu patērētājiem. Latvija publiskie iepirkumi sastāda 17% no IKP (Vides ministrija).

40.  11.3. Formālās un neformālās izglītības un zinātniskās organizācijas • Marakešas procesa 10 gadu ietvara programmā viens no virzieniem Izglītība ilgtspējīga patēriņa attīstībai, izglītības iestādes būtisks spēlētājs jauniešu vides zināšanu, vides attieksmes un vides vērtību veidošanā. • Vides pārvaldības sistēmas un vides politika skolās var būt tikai sākums plašākai darbībai, un nākošais skolas darbības līmenis - vietējā pašvaldības, iesaistīšana vides izglītības un saziņas darbā, jo skola, īpaši lauku rajonos, bieži ir vietējais kultūras un izglītības centrs. • Zinātnes , pētniecības institūtiem nozīmīga mediatoru loma, gan pie politikas izstrādnes, gan uzņēmēju piesaistes, gan sabiedrības izglītošanā u.c.

41. 11.4. Uzņēmējdarbības organizācijas • Kompānijām un uzņēmumiem vidutāju loma. Individuālām kompānijām ir jāievēro vides likumi, var arī brīvprātīgi ieviest vides pārvaldības sistēmas vai sociālās atbildības shēmas; • MVP kontekstā, tie ir: • komunālo pakalpojumu piegādes uzņēmumi, kas vienlaicīgi pārstāv arī pašvaldības institūcijas • pārtikas u.c. preču ražotāji un tirgotāji; • dažādu videi draudzīgu tehnoloģiju (AE izmantošanai, eko ūd. sistēmas, būvnieki u.c.) izplatīšanas un ražošanas uzņēmumi • dažādi pakalpojumu piegādātāju/piedāvātāju uzņēmumi (piem. trešās puses pakalpojumi ēku siltināšanas pasākumu veikšanā, sabiedriskā ēdināšana u.c.)

42. 11.5. Nevalstiskās organizācijas • sabiedrības izglītošanas un informēšanas aktivitātes. • NVO piemēri Latvijā: NVO „Zaļā brīvība”, Biedrība Homo ecos, Zemes draugi, Latvijas Zaļā kustība • iedzīvotāju kopīgai interešu aizstāvībai, sadarbībai un pašorganizācijai • Piem. “Mežaparka attīstības biedrība”, dažādas dzīvokļu īpašnieku biedrības, māju kooperatīvi u.c. • pārvaldes iestāžu uzraudzība un konsultēšana • (konsultatīvās padomes, organizācijas, kuras sadarbojas un ir padomdevēji dažādām pārvaldes institūcijām)

43. 11.6. Mediji • Mediji jeb plašsaziņas līdzekļi ir sociālie institūti un komunikāciju kanāli, kas nodrošina sistemātisku informācijas vākšanu, apstrādi un izplatīšanu. Nozīmīgākie plašsaziņas līdzekļi ir prese, radio, televīzija, grāmatas, kino, internets un daudzi citi. • vairāki specializēti vides mediji, kas atspoguļo arī VDR saistītus jautājumus. • Vides Vēstis; • vides sadaļa Zaļā zeme portālā TV-NET un • ilgtspējīgas attīstības sadaļa portālā Politika.lv. • dienas laikrakstos – avīze "Diena", žurnāls "Ir" u.c. • sieviešu un veselības žurnālos, piemēram Shape, 36,6 un Santa.

44. 12. Mājsaimniecības vides pārvaldības instrumenti • Tradicionālās piecas vides pārvaldības instrumentu grupas: • Plānošanas instrumenti • Likumdošanas un uzraudzības instrumenti • Infrastruktūras un institucionālie instrumenti • Finansu un ekonomiskie instrumenti • Komunikācijas un sadarbības instrumenti • Instrumenti katrā no vides pārvaldības dimensijām MVP kontekstā var būt atšķirīgi.

45. 12.1. Plānošanas instrumenti • Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 gadam, kur viens no mērķiem iedzīvotājiem – ilgtspējīga dzīvesveida īstenošana • Sektoru plānošanas dokumenti: • Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnēs (2009. - 2013. gadam) • Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005. – 2010. gadam • Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007-2016. gadam; • Latvijas Republikas Pirmais energoefektivitātes rīcības plāns 2008. – 2010.gadam • Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam • Upju ūdens apgabalu apsaimniekošanas plāni • Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam; Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni Kur mērķu sasniegšanā paredzēta iedzīvotāju iesaiste mājsaimniecību līmenī.

46. 12.2. Likumdošanas un uzraudzības instrumenti Būvniecības likums; Ēku energoefektivitātes standarti jaunajiem mājokļiem; Zaļais iepirkums Enerģētikas likums; Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likums; Ēku energoefektivitātes likums Elektroenerģijas tirgus likums; Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums; Vides monitoringa sistēma Latvijā, tajā skaitā gaisa piesārņojošo un SEG emisiju monitoringu; Ūdens apsaimniekošanas likums; Patērētāju tiesību aizsardzības likums; Atkritumu apsaimniekošanas likums un vietējie pašvaldību saistošie noteikumi; Dabas resursu nodokļa likums; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

47. 12.3. Infrastruktūras un institucionālie instrumenti Institucionālie: • Valsts institūcijas (VARAM, EM, ZM u.c.), pašvaldības institūcijas; uzņēmējdarbības organizācijas, mediji, nevalstiskās organizācijas; izglītības iestādes un organizācijas; zinātniskie institūti u.c. Infrastruktūras: • siltumpiegādes infrastruktūras: Katlu mājas, siltumpiegādes tīkli, individuālie apkures katli • Ūdens apsaimniekošanas infrastruktūras: notekūdeņu attīrīšanas stacijas, ūdensvadu tīkli, dzeramā ūdens atdzelžotavas, • Atkritumu poligoni, dalītie atkritumu vākšanas punkti, • u.c.

48. 12.4.1. Finansu un ekonomiskie instrumenti • Municipālās pārvaldes līmenī: • Būvniecības nacionālā programma; • Klimata pārmaiņu finanšu instruments siltumnīcefekta gāzu samazināšanai pašvaldības ēkās; • Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai • Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem; • Kohēzijas fonda 3.5.2. pasākums "Enerģētika" – ilgtspējīgai enerģijas ražošanai un piegādei; • valsts atbalsts energoauditu veikšanai 05.02.2008 MK Noteikumi Nr.59 • Lauku attīstības programma 2007-2013 pasākuma ”Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” • Nodokļa likmes, saistītas ar enerģijas resusu izmantošanu, gaisa piesārņošanu un klimata maiņu • ES KF un ERAF ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru sakārtošanas projekti • Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instruments • Siltumenerģijas, Elektorenerģijas, ūdens apsaimniekošanas pakalpojumu un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi.

49. 12.4.2. Finansu un ekonomiskie instrumenti • Ārējie pieejamie finansu instrumenti mājsaimniecību līmenim: • Klimata pārmaiņu finanšu instruments: atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecību sektorā; • 3.4.4. pasākums "Daudzdzīvokļu mājokļu energoefektivitāte un pieejamība" (ERAF) aktivitāte "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" • ES KF un ERAF ūdens apsaimniekošanas infrastruktūras sakārtošanai, atbalsts mājsaimniecībām centralizēto ūdens sistēmas pieslēgumiem. • Citi pašvaldību atbalsta pasākumi mājsaimniecībām atkritumu apsaimniekošanā – akcijas bezmaksas atkritumu pieņemšanai, u.c.

50. 12.5. Komunikācijas un sadarbības instrumenti Vides informācijas instrumenti Vides izglītības instrumenti Sabiedrības līdzdalības instrumenti Videi draudzīgas rīcības instrumenti