1 / 34

Analītisko ierakstu izveides praktiskie un teorētiskie aspekti Latvijas augstskolu bibliotēkās

Analītisko ierakstu izveides praktiskie un teorētiskie aspekti Latvijas augstskolu bibliotēkās. Sandra Ranka LU Bibliotēka 17.11.2006. Saturs. Analītiskās bibliografēšanas teorētiskie aspekti, vēsturiskā attīstība Latvijā

rhoda
Télécharger la présentation

Analītisko ierakstu izveides praktiskie un teorētiskie aspekti Latvijas augstskolu bibliotēkās

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Analītisko ierakstu izveides praktiskie un teorētiskie aspekti Latvijas augstskolu bibliotēkās Sandra Ranka LU Bibliotēka 17.11.2006

  2. Saturs • Analītiskās bibliografēšanas teorētiskie aspekti, vēsturiskā attīstība Latvijā • Analītiskā apraksta veidošanas standarti un noteikumi, to izmantošana Latvijā • Analītiskā ieraksta izveide MARC formātā • Analītisko ierakstu izveide Latvijas augstskolu bibliotēkās

  3. Analītiskās bibliografēšanas teorētiskie aspekti, I • Bibliogrāfiskā aprakstvienība: • patstāvīgs izdevums (grāmata, žurnāls u.c.); • vairāku izdevumu kopums (vairāksējumu darbi, žurnālu un avīžu komplekti) • izdevuma sastāvdaļa (raksts no žurnāla, daļa vai nodaļa no grāmatas u.c.) • Izdevuma sastāvdaļas: • atsevišķas publikācijas (raksts, tēze, referāts u.c.) • izdevuma daļa (daļa, nodaļa u.c.) • Analītiskās bibliografēšanas objekts – izdevuma sastāvdaļa

  4. Analītiskās bibliografēšanas teorētiskie aspekti, II • Bibliogrāfiskais ieraksts - ietver bibliogrāfiskās aprakstvienības raksturojošos elementus un pieejas punktus: • bibliogrāfisko aprakstu • klasifikācijas indeksus • atslēgvārdus/priekšmetus • Bibliogrāfiskais apraksts - noteiktā secībā sniegts bibliogrāfisko ziņu kopums izdevuma raksturošanai un identificēšanai

  5. Analītiskās bibliografēšanas teorētiskie aspekti, III • Analītiskais bibliogrāfiskais apraksts raksturo: • analītisko aprakstvienību • avotu, kurā atrodas analītiskā aprakstvienība

  6. Analītiskā bibliografēšana Latvijā • Analītiskās bibliografēšanas sākums – 19. gs. 1. puse, literatūras saraksti seriālizdevumos • “Latviešu (Latvijas) zinātne un literatūra” (1763-1918, 1920-1938) • “Latvijas PSR (Latvijas) preses hronika” • Rakstu kartotēkas: • vispārīgo rakstu kartotēkas • augstskolu mācībspēku publikāciju un vēstures rakstu kartotēkas • novadpētniecības un tematiskās rakstu kartotēkas • Analītisko bibliogrāfisko ierakstu datubāzes

  7. Analītiskā apraksta veidošanas standarti un noteikumi • Starptautiskie bibliogrāfiskā apraksta standarti (ISBD) • Starptautiskā bibliogrāfiskā apraksta standartu piemērošanas noteikumi analītiskajā aprakstā • Angļu un amerikāņu kataloģizācijas noteikumi (AACR) • Funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem ierakstiem (FRBR) • Vārdu īsināšanas noteikumi bibliogrāfiskajā aprakstā

  8. ISBD • Standartu grupa, kas nosaka izdevumu bibliogrāfisko aprakstu • Mērķis – nodrošināt strukturizēta bibliogrāfiskā apraksta izveidi: • norādīt bibliogrāfiskā apraksta elementus • noteikt to secību un atbilstošās dalītājzīmes

  9. ISBD ISBD apraksta elementus iedala 8 zonās: • nosaukuma un atbildības zona • izdevuma zona • materiāla (vai resursa veida) specifisko ziņu zona • izdošanas, izplatīšanas u.tml. zona • fiziskā raksturojuma zona • sērijas zona • piezīmes zona • standartnumura (vai alternatīvā numura) un pieejamības nosacījumu zona

  10. ISBD

  11. Bibliogrāfiskā apraksta standartu piemērošanas noteikumi analītiskajā aprakstā • Starptautiski akceptēti standartizēti dažāda veida darbu analītisko aprakstvienību jeb sastāvdaļu (monogrāfisko izdevumu nodaļu, seriālizdevumu rakstu u.c.) aprakstīšanas noteikumi • Paredzēti tikai to sastāvdaļu aprakstīšanai, kas nav patstāvīgas un kuras identificēšana ir atkarīga no avota • Noteikumu pamatā ir starptautiskā bibliogrāfiskā apraksta standarti (ISBD)

  12. Bibliogrāfiskā apraksta standartu piemērošanas noteikumi analītiskajā aprakstā • Analītiskā apraksta segmenti: • sastāvdaļas apraksts • savienojošais elements • identificējamā avota apraksts • sastāvdaļas atrašanās vieta

  13. Angļu un amerikāņu kataloģizācijas noteikumi (AACR) • Detalizēts noteikumu kopums dažāda veida materiālu aprakstīšanai, aprakstgalvu un unificēto nosaukumu standartformu noteikšanai • Sastāv no 2 daļām: • Apraksts • Aprakstgalvas. Unificētie nosaukumi. Norādes

  14. Angļu un amerikāņu kataloģizācijas noteikumi (AACR) 13.5. sadaļa ““//” (iekļāvuma) analītika” – apraksta un atsauces uz pamatvienību apraksta elementu raksturojums

  15. Funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem ierakstiem (FRBR) • Bibliogrāfiskais ieraksts – datu kopums par entītijām: • aprakstošie datu elementi (pēc ISBD standarta) • personu, institūciju, darbu nosaukumu aprakstgalvas • priekšmetu aprakstgalvas • citi datu elementi, kurus lieto ierakstu datņu organizēšanai (klasifikācijas indeksi) • anotācijas (atreferējumi, kopsavilkumi) • eksemplāru ziņas (inventāra numuri, plauktu šifri)

  16. Funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem ierakstiem (FRBR) • FRBR segmenti: • entītiju, to atribūtu un attiecību definēšana un analīze • pamatprasības datiem nacionālās bibliogrāfijas ierakstos • Entītiju sastāvdaļu ierakstu modelēšana: • sastāvdaļas un tās avota attiecību atainošana veseluma/daļas attiecību modelī darba un izteiksmes līmenī • atkarīgās daļas • neatkarīgās daļas

  17. Vārdu īsināšanas noteikumi bibliogrāfiskajā aprakstā • Vārdu īsināšana: • jālieto konsekventi standartizēti un vienādi • pieļaujama noteiktās bibliogrāfiskā apraksta zonās • “Latviešu valodas vārdu un vārdu savienojumu īsināšana bibliogrāfiskajā aprakstā”

  18. Analītiskā apraksta standarti un noteikumi Latvijā, I • Standartizācijas aizsākumi Latvijā 20. gs. 20.-40. gados • “Vienotie iespieddarbu aprakstīšanas noteikumi nelielu bibliotēku katalogiem un bibliogrāfiskajiem rādītājiem” (1960) • “Vienotie iespieddarbu aprakstīšanas un alfabētiskā kataloga organizācijas noteikumi nelielām bibliotēkām” (1972) • “Iespieddarbu bibliogrāfiskais apraksts masu bibliotēkās” (1979) • “Bibliogrāfiskā aprakstīšana. Alfabētiskais katalogs” (1990)

  19. Analītiskā apraksta standarti un noteikumi Latvijā, II • “LVS 50. Dokumenta bibliogrāfiskais apraksts” (1994) • No 2000. gada pieejami visi ISBD standarti (tulkoti un adaptēti) • “Bibliogrāfiskā apraksta standartu (BA:ISBD) piemērošanas noteikumi analītiskajā aprakstā” (2000) • “Latviešu valodas vārdu un vārdu savienojumu īsināšana bibliogrāfiskajā aprakstā” (1998, 2002) • “AACR: Angļu un amerikāņu kataloģizācijas noteikumi” (2005) • “FRBR : funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem ierakstiem” (2005)

  20. MARC • MARC – MAchine Readable Cataloging • Standartizēts mašīnlasāmās kataloģizācijas formāts ierakstu izveidei ar noteiktu un vienveidīgu struktūru, kas nodrošina datu ievadi, glabāšanu, informācijas atlasi un datu apmaiņu mašīnlasāmā formā

  21. MARC • Nodrošina pilnīgu, kvalitatīvu, standartizētu jebkādu materiālu veidu bibliogrāfisko ierakstu izveidi, glabāšanu un izguvi • Ļauj ieviest darbā jebkuru bibliotēku informācijas sistēmu, konvertēt datus • Nodrošina bibliotēku sadarbības iespējas datu apmaiņā un izmantošanā

  22. UKMARC • Analītiskais ieraksts sadalīts 2 daļās: • sastāvdaļas bibliogrāfiskā apraksta lauki • avota bibliogrāfiskā apraksta lauki • Detalizēta apakšlauku izmantošana katram bibliogrāfiskā apraksta elementam • Nodrošina automātisku interpunkcijas ievadīšanu • Latvijas augstskolu bibliotēkas izmanto no 1995.-2001. g.

  23. MARC21 • Nodrošina autoritatīvo ierakstu izveides iespējas • Plašas datu kodēšanas iespējas • Ziņas par apraksta avotu iekļautas 773 laukā jeb saistītā ieraksta laukā • Interpunkcijas zīmes ievada kataloģizētājs • Latvijas augstskolu bibliotēkas izmanto no 2002.- g.

  24. Latvijas augstskolu bibliotēku datubāzes • Latvijas Universitātes bibliotēkas • “LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāze” • Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālās bibliotēkas • “LLU mācībspēku publikāciju datubāze” • Latvijas Tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas • “RTU mācību spēku un darbinieku publicēto darbu datubāze”

  25. Latvijas augstskolu bibliotēku datubāzes

  26. Augstskolu datubāzu ierakstu analīzes secinājumi • Ieraksti veidoti pārsvarā atbilstoši MARC21 formātam un analītiskā bibliogrāfiskā apraksta standartiem un noteikumiem • Atšķirības, neprecizitātes un nepilnības MARC lauku aizpildīšanā • Atsevišķu MARC apraksta lauku aizpildīšanas grūtības (773 lauks) • MARC apraksta lauku aizpildīšanas piemērošana bibliotēkas lokālajām vajadzībām • Pareizrakstības un neuzmanības kļūdas • Rediģēšanas nepieciešamība • Ierakstu ievadīšanas un izguves kvalitātes atkarība no Kataloģizācijas un OPAC moduļa konfigurācijas

  27. Analītiskā bibliografēšana augstskolu bibliotēkās • Autoritatīvo ierakstu datnes • ieraksti paredz personvārdu, institūciju nosaukumu, priekšmetu u.c. apraksta elementu vienas atzītas formas jeb aprakstgalvas izveidošanu, sasaistot to ar citām iespējamām formām • Latvijas bibliotēkās analītisko bibliogrāfisko ierakstu veidošanā netiek izmantotas

  28. Analītiskā bibliografēšana augstskolu bibliotēkās • Sadarbības un datu apmaiņas trūkums • augstskolu bibliotēkas ↔Latvijas Nacionālā bibliotēka • augstskolu bibliotēkas ↔ publiskās bibliotēkas

  29. Analītiskā bibliografēšana augstskolu bibliotēkās Analītisko ierakstu indeksēšana, I • Priekšmeti/atslēgvārdi • dabiskās valodas izmantošana meklēšanas procesā • meklēšanas iespējas precīzi pēc izvēlētā temata • pārlūkmeklēšanas iespējas • meklēšanas iespējas tikai noteiktu valodā • vispārīga pārskata trūkums par konkrēto nozari

  30. Analītiskā bibliografēšana augstskolu bibliotēkās Analītisko ierakstu indeksēšana, II • UDK • neatkarība no valodas • iespēja skatīt zinātņu nozari kopumā • sarežģīta un mākslīga informācijas klasificēšanas metode, kas prasa dabiskās valodas terminus pārveidot klasifikācijas indeksos • samērā lēna attīstība un atbilstība salīdzinoši ar zinātnes un sabiedrības attīstības tempu

  31. Analītiskā bibliografēšana augstskolu bibliotēkās Analītisko ierakstu indeksēšana, III • Priekšmeti/atslēgvārdi • Personvārdu, kolektīvu nosaukumu, ģeogrāfisko nosaukumu un tematiskie priekšmeti/atslēgvārdi • augstskolu bibliotēkās – personvārdi, kolektīvu nosaukumi • UDK • pievienoti viens vai vairāki klasifikācijas indeksi • pārsvarā aptver lielās tematiskās iedaļas

  32. Metodiskais darbs analītiskajā bibliografēšanā • Metodiskais darbs • metodiskie materiāli un izstrādnes analītiskajā bibliografēšanā, vienotu metodisku ieteikumu izstrāde Latvijas bibliotēkām • koordinācijas centra izveidošana analītisko ierakstu standartizētas izveides un attīstības veicināšanai • analītisko ierakstu analīzes nepieciešamība • pieredzes apmaiņa un citu bibliotēku bibliografēšanas prakses izpēte • Tālākizglītība • regulāru apmācību kursu nepieciešamība

  33. Paldies par uzmanību!

More Related