1 / 31

CIEMU PLĀNOŠANA apdzīvoto vietu telpiskās plānošanas principi un pieejas

CIEMU PLĀNOŠANA apdzīvoto vietu telpiskās plānošanas principi un pieejas. LU 71.zinātniskā konference Telpiskā attīstība un plānošana 1.februāris, 2013. Pēteris Škiņķis, Anita Zariņa, Margarita Vološina, Jānis Saulītis, Matīss Mālers. plānošanas objekts pieeja ciemu plānošanas risinājumi.

kaethe
Télécharger la présentation

CIEMU PLĀNOŠANA apdzīvoto vietu telpiskās plānošanas principi un pieejas

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. CIEMU PLĀNOŠANAapdzīvoto vietu telpiskās plānošanas principi un pieejas LU 71.zinātniskā konference Telpiskā attīstība un plānošana 1.februāris, 2013. Pēteris Škiņķis, Anita Zariņa, Margarita Vološina, Jānis Saulītis, Matīss Mālers

  2. plānošanas objekts pieeja ciemu plānošanas risinājumi

  3. OBJEKTS KO MĒS DARAM ? KĀPĒC PLĀNOJAM ? KO PLĀNOJAM ? PLĀNOJAM ? vai PLĀNOJAM PĀRMAIŅAS ? .

  4. 90-ie tagad “+” attieksme – jo sniedz iespējas... + cita veida neapmierinātība .

  5. Latvijā pēdējos gados plānošanas „sistēmas” pilnveidošanā lielā mērā akcenti ir likti uz plānošanas procesa normatīvo, metodisko un uzraudzības formalizāciju. Normatīvās plānošanas ceļš nes augļus kvanitatīvā izteiksmē – attīstības dokumentu skaits un teritoriālais noklājums kļūst pilnīgāks. Vienlaikus, pieaug normatīvi nesasaistīto procedūru, institucionālo atbildību, pamatinformācijas pieejamības un apmaiņas prasības un pretrunas. Normatīvā plānošana kļūst arvien saliktāka, bet var teikt – tā arī atražo sarežģītību. Un šajā fonā tikai vēl aktuālāki kļūst jautājumi par plānošanas jēgu un kvalitāti. Normatīvās plānošanas praksē pēc būtības tiek formalizētas pašas plānošanas procedūras un dokumentu struktūras, bet izpaliek galvenais – izpratne par plānošanas objektu un plānošanu kā iniciatīvās balstītu pozitīvo pārmaiņu atbalsta rīku. Līdz ar sabiedrisko procesu attīstību Latvijas teritorijās lēnām veidojas jauni meklējumi plānošanas procesa veidošanai.

  6. Normatīvā Ne tikai tiesiskais regulējums “sniedz iespējas” ārējo fin resursu pieejamība formālā “teritorija”, pārvalde/abildība top-down Pārmaiņu ... paš- organizācija, iniciatīvas, sociālā kopdzīve iekšējo resursu mobilizēšana, resursu koplikšana, funkcionālā telpa mērogs (cilvēcīgi un funkcionāli, tiešā komunikācija) situācijas .

  7. PIEEJA . .

  8. Telpiskās plānošanas būtība atsedzas ne vispārējos, bet gan principos, kuri tiek likti pamatā konkrētas teritorijas plānošanā. Situācijā, kur pašvaldības teritorijā ir izstrādāti stratēģiskie un vidēja termiņa attīstības dokumenti, tālākais darbs tiek iecerēts – vietējo - funkcionāli un sociāli pamatoto dzīves telpu plānošanai. Plānošanas process kopumā tiek uzlūkots kā trīs cikli – sagatavošanās, plānošanas procesa virzīšana un īstenošana. Šobrīd sagatavošanās nozīmē plānošanas objekta apjēgšanu, vajadzību sākotnējo identificēšanu, galveno/potenciālo attīstības dalībnieku identificēšanu, pamatinformācijas ieguvi un strukturēšanu, un rezultātā - funkcionālo, sociālo, mentālo, vides kvalitātes u.c. nosacījumu definēšanai – kā prasījumu tālākajā - plānošanas un īstenošanas procesā.

  9. Kā vietējā mēroga funkcionāli un sociāli pamatotās dzīves telpas ir izvēlēti ciemi. Ciems kā teritorijas plānojumā formalizēta teritorija ir realitāte, bet tā ne vienmēr atbilst apdzīvotās vietas kā veseluma - sabiedriskās kopdzīves, saikņu un pašpietiekamības prasībām. Tajā pašā laikā, izvēloties ciemu kā plānošanas objektu formāli, viens no procesa mērķiem var būt augstāk minēto prasību sasniegšana. Šajā gadījumā iecere ir veidot plānošanas procesu lai ciemiattīstītoskāsociāli-ģeogrāfiskas, pašpārvaldībaijēdzīgas un ikdienasdzīveiatbilstīgasiedzīvotājukopdzīvestelpas.

  10. (Ķekavas novads) Ciemi Dažādība Apdzīvotās vietas kā esoši vai potenciāli veselumi Kopdzīves vērtību, sociālo un fizisko vajadzību mērogs .

  11. (normatīvi) esošā situācija (IVN) pieeja apjēgšana “darba uzdevums” process īstenošana pieeja objekts – profils vērtības – ainava nosacījumi – dz vide meklējums

  12. CIEMI.PLĀNI RISINĀJUMI JAUTĀJUMI . .

  13. Ciemuplānošanassagatavošanāsposmāšobrīdtiekizstrādātidivi(objekta apjēgšanas) pamatdarbi – • ciemasociālāprofilaizstrādi, - kasietvertelpasstruktūras, sociāliģeogrāfiskāsstruktūras, vajadzībuanalīzi un ieteikumusplānošanasprocesam, un • 2) kultūrtelpasjebainavukartējumu. .

  14. Kultūrtelpasjebainavukartējumssatur 1- kultūrtelpaskānozīmju un nozīmīgumavietasvērtējumu - balstāsvēsturiskāsainavas (mezglupunktu, vietu, elementu) sasaistēartagadnessapratnēm, vajadzībām un nākotnesattīstību; 2- ainavasfunkcionālaisizvērtējumu, kasbalstāsizpratnē par ainavukādabasdzīvessistēmu, ainavaselementu un telpiskovienībulomu un nozīmišīssistēmasuzturēšanā – dabasprocesusaglabāšanai un veselīgascilvēkadzīvesvideskvalitātei. .

  15. Ciemasociālaisprofils - sabiedrībassastāva, organizācijas, uzvedībassociāliģeogrāfiskāsstruktūras (mājokļi , publiskāsdzīvesmezglvietas, grupas, dzīvesveids, vajadzības) kartējumslai izmantotuciemukāteritoriālukopienuattīstībaspašpārvaldībai un plānošanai

  16. Sabiedrības „profilēšana” irtāslīdzdalībasplānošanasprocesāizveidespirmais un nepieciešamaissolis. Tasbalstāsuzzināšanām, ka teritorijas(ciemi) no sociālāviedokļakatrairatšķirīga, un ievēroprincipu – katrāteritorijāirmeklējamišīmatšķirībāmadekvātilīdzekļiun paņēmienisabiedrībaslīdzdalībasveidošanā. No novadakopējāteritorijasattīstībasstratēģijasviedokļa, katrā no teritorijāmvarbūtspecifiskirisināmie / noskaidrojamie / līdzdalībasnepieciešamībasjautājumi.

  17. Ciema sociālais profils - - līdzdalības plānošanā procesa izveides solis - pastāvīgi uzturams, pilnveidojams un papildināms plānošanas dažādām vajadzībām izmantojams instruments – ciema kā kopienas dzīves pamatinformācija, platforma zināšanām, pašpārvaldes lēmumiem atbilstoši teritoriāli atšķirīgiem apstākļiem un vajadzībām - plānošanas objekta apjēgšana .

  18. Profilapamatbloki – a- iedzīvotāji- skaita un demogrāfiskāsastāvasadalījums b- apdzīvojumastruktūra(mājokļi, to veids - saistībāariedzīvotājusadalījumu); c- publiskās – „mezgla” telpasun vietas, to struktūra, loma, aktivitātes; d – teritorijassociāliģeogrāfiskāsīpatnības(integrācija/segregācija, etniskiģeogrāfiskāspecifika, iedzīvotājugrupaspēciedzīvotājudzīvošanasilgumateritorijā, brīvālaikatelpas un aktivitātes, māju-darba-3.vietu attiecībasteritorijā, u.c.); e- organizācijas(formālās, neformālās, vietējās, aktivitātes, pasākumi, aktīvāsgrupas, līderi, specifiskugrupuuzvedība, u.c.); f- vajadzības, problēmas, problēmvietas; g -nepieciešamieplānošanasrisinājumi, vietas (sociālipaustie); h -rekomendācijasun ieteicamiekonkrētiersinājumisabiedrībaslīdzdalībasorganizēšanā (atkarībā no vietējiemapstākļiem, pasākumumērķiem). .

  19. Krustkalni .

  20. Apdzīvojuma str Dzīves veids Vajadzības Krustkalni

  21. Krustkalnu ģimeņu aptauja Labdien, Krustkalnu iedzīvotāj! Maģistra darba izstrādes ietvaros, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes studenti – Matīss Mālers un Jānis Saulītis – lūdz Jūsu ģimenei aizpildīt aptauju par Krustkalnu apkārtni, Jūsu ikdienas sajūtām, domām un vajadzībām. Aptaujas dati ir anonīmi un tiks izmantoti kopienu un ciemu plānošanas pētījumiem, lai tālāk, apkopotā veidā, nodotu Ķekavas novada pašvaldībai. LŪDZAM AIZPILDĪT KATRAM ĢIMENES LOCEKLIM, JA IR TĀDA IESPĒJA. Paldies par atsaucību! VisiDati.lv

  22. . Krustkalnikadastrs. Īpašnieki. attīstības dalībnieki, interešu teritorijas

  23. . DzērumiĢeoloģiskā, hidroģeoloģiskā analīze

  24. morfoloģiskā analīze. laiks. (Valmiermuiža)

  25. (1) centrālo daļu veido bijušās Valmiermuižas teritorija, aiz kuras ziemeļdaļā atrodas (2) Valmieras cietums, (3) spēkā esošajos teritoriālās plānošanas dokumentos Valmiermuižā ir iekļauts arī pagasta centrs Vanagi, (4) starp Vanagiem un Valmiermuižu atrodas liels privātmāju rajons, (5) citsprivātmāju rajons ir izveidojies uz dienvidiem no (6) Iršu parka. Pavisam savādāki savrupmāju un sērijveida daudzdzīvokļu namu rajoni ir izveidojušies tuvāk Valmierai - dienvidos no Valmiermuižas un pāri A3 autoceļam – tie ir (7) Viesturi un (8) Viestura laukuma apkaimes, kas, attīstoties dažādos periodos, organiski turpina tieši Valmieras pilsētas apbūves struktūru. Pārējās apdzīvotās vietās teritorijā ir sastopami nedaudzi mazdārziņu lauciņi, kā arī ražošanas būves un platības.

  26. Kultūrvēsturiski nozīmīgo vietu un telpu apzināšana ainavas aspektā >> situatīvi >> attīstības un sociālo konfliktsituāciju iezīmēšana

  27. . • Ainavas plāns (atvērts, attīstību iezīmējošs) ciemu plānošanas sakarā iezīmē vispirmām kārtām platformu vietas identitātes koptelpas veidošanai un attīstībai. Taču tam nozīme ir arī saiknēs starp ciemiem, novadu, piepilsētu, reģionu kopumā • Īpaši nozīmīgs ainavas vērtību plāns ir suburbānās teritorijās, kur jaun-iedzīvotājiem ir jāveido jauna identitāte, jāmeklē kopīgais, vienojošais un sakņojošais apkaimes telpā • Ainavas plāna jēga parādās tikai tā atgriezeniskā pieņemšanā, sabiedrības akceptēšanā un leģitimēšanā, kam ir nepieciešams ilgs laiks un nepārtraukta papildināšana komunikatīvā procesā • Ainavas vērtību plāna sasaiste ar sociālo un inženiertehnisko plānojumu jautājumiem… Ainava >> kā komunikatīvs telpas instruments

  28. Ciema attīstības plāna piemērs – Branderapa (Dānija) • LEADER+ • ciema attīstības plāns • lai būtu plašas, populāras debates par vajadzībām, iespējām un vēlmēm Branderapai • lai nostiprinātu saliedētu viedokli • lai iesaistītu ciemu asociācijas, tāpat kā institūcijas un iedzīvotājus iesaistīties par savām tiesībām • lai konkretizētu idejas un vīziju Braderapas ciema attīstības plānā • - pašu iedzīvotāju plāns

  29. Ciema attīstības plāna piemērs – Branderapa (Dānija) - resursu profils Ievērojamas vietējās vērtības Reģionālā situācija Ēkas un fasādes Iedzīvotāju resursi (individuālā līmenī) Vietējā infrastruktūra Kopējā dzīve (spēja sadarboties, kopienas gars) Publiskais un privātais pakalpojumu līmenis

  30. Ciema attīstības plāna piemērs – Branderapa (Dānija) Pasākumi: Attīstības darbnīcas -ciema attīstība, infrastruktūra un ciema "izrotājumi" -veselība un well-being -pakalpojumi un tirdzniecība -dabas un rekreācijas teritorijas, izglītība un aktīvais centrs -brīvprātīgo tīkls un organizācija Resursu profils - visaptverošs apraksts un novērtējums par pieejamajiem resursiem vietējā sabiedrībā, tajā skaitā apraksti par tiesiskajiem un ainaviskajiem apstākļiem iekš un apkārt ciemam Plāna darbnīca - fokusa grupa un profesionāļu komanda strādāja, diskutējot un uzstādot ieteikumus un risinājumus, tajā skaitā apsekojumi Publiskas diskusijas

  31. paldies peteris.skinkis.@lu.lv

More Related