Kurp virzās profesūra un augstskolas Latvijā?

1. Kurp virzās profesūra un augstskolas Latvijā? Baiba Rivža – Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, profesore, Augstskolu profesoru asociācijas pilnsapulce, 1. februārī 2006. gadā. Latvijas Universitāte

2. Saturs • Eiropas Savienības uzstādījumi • Situācija Latvijā • Izaicinājumi

3. Boloņas procesa 4 galvenie mērķi: • Demokrātiska sabiedrība • Personība • Darba tirgus • Zināšanu vairošana, profesionalitāte

4. Augstskolu likums - Profesors • Savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. • Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. • Mākslas specialitātēs profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senātā pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

5. Augstskolu likums - Asociētais profesors • Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. • Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. • Profesionālo studiju programmu īstenošanai augstskolās asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

6. Akadēmiskā personāla vēlēšanas (paredzētās izmaiņas) • Akadēmiskā personāla amatu vietu skaitu nosaka augstākās izglītības iestāde. • Konkursa izsludināšanas un amatu pretendentu izvērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. • Amatu pretendentu izvērtēšanas kārtība paredz neatkarīgu ekspertu vērtējuma saņemšanu par visiem amata pretendentiem. Profesoriem un asociētajiem profesoriem ekspertu vidū noteikti ietilpst ārvalstu eksperti. • Vērtējumu organizē augstākās izglītības iestāde, kurā izsludināts konkurss.

7. Akadēmiskā personāla vēlēšanas (paredzētās izmaiņas) • Atzinums par saņemtajiem novērtējumiem un ieteicamajiem kandidātiem iesniedzams augstākās izglītības iestādes rektoram (direktoram). • Lēmumu par akadēmiskā personāla locekļa pieņemšanu darbā pieņem augstākās izglītības iestādes noteiktā kārtībā. • Akadēmiskā personāla locekļi tiek pieņemti darbā uz nenoteiktu laiku. • Augstākās izglītības iestāde ne retāk kā reizi sešos gados organizē katra akadēmiskā personāla locekļa akadēmiskās kvalifikācijas un zinātniskās darbības pārbaudi. Ja akadēmiskā personāla locekļa akadēmiskā kvalifikācija un zinātniskā darba rezultāti saņem negatīvu novērtējumu, augstākās izglītības iestāde ir tiesīga pārtraukt darba attiecības.

8. Akadēmiskā personāla sastāvs augstskolās

9. Profesoru, asociēto profesoru skaits un vecuma struktūra Latvijā • Skaits, kopā – 949, no tiem: • profesori – 423 • asoc. prof. – 526. • Vecuma struktūra

10. Profesoru padomes • Latvijas Universitāte – 14; • Rīgas Tehniskā universitāte – 12; • Latvijas Lauksaimniecības universitāte – 5; • Latvijas Medicīnas akadēmija – 1; • Jāzepa Vītola mūzikas akadēmija -1; • Latvijas Kultūras akadēmija – 1; • Latvijas Policijas akadēmija – 1; • Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskola - 1; • Latvijas Mākslas akadēmija – 1; • Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija – 1; • Apvienotās profesoru padomes - 5

11. Profesoru un asoc.prof. skaits sadalījumā pa nozarēm

12. Profesori un asociētie profesori dabaszinātnēs

13. Profesori un asociētie profesori humanitārajās zinātnēs

14. Profesori un asociētie profesori inženierzinātnēs

15. Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas izskatīto promocijas darbu skaits 1999. - 2005. gadā pa augstskolām

16. Profesūras atjaunošanās potenciāls

17. Izaicinājumi profesūrai I. Pāreja no elitāras uz masu izglītību: • strauja darba slodzes un intensitātes palielināšanās; • nepieciešamība docēt kursus arvien lielākām studentu grupām. II. Doktorantūra: • spiediens uz lielāku darbu ar doktorantiem, ņemot vērā pieaugošo akcentu uz profesoru darba vērtēšanu un darba rezultātu; • lielākā daļa doktorantu ir nodarbināti pilnā slodzē ārpus akadēmiskā darba.

18. Izaicinājumi profesūrai III. Akadēmiskā personāla novecošanās: • augstskolās lēni palielinās akadēmiskā personāla skaits līdz 30 gadiem. IV. Profesūras neviendabība: • darba samaksas ziņā; • noslogotības ziņā; • darba apstākļu ziņā.

19. Izaicinājumi profesūrai V. Pieaugošas prasības pret profesoriem: • darba tirgus agresīvi uzstādījumi; • profesoru vērtēšana; • akreditācijas izvirzītās prasības. VI. Nākotnes meti: • cīņa par studentu; • pāreja uz virtuālo telpu; • pieaugoša RTD (research, teaching and development) aktivitāšu nozīme, īpašu uzsvaru liekot uz rezultātu praktisko ieviešanu; • pieaugoša internacionalizācijas loma (valodu zināšanas); • radošo atvaļinājumu palielināšanās nozīme.

20. Paldies! Jautājumi