1 / 25

Kredītriska pārvaldīšanas problēmas Latvijas komercbankās

Kredītriska pārvaldīšanas problēmas Latvijas komercbankās. Dr.oec.,asoc.profesors Uģis Zālītis. Latvijas komercbanku skaits. LATVIJAS KOMERCBANKU PASĪVU STRUKTŪRA uz 200 9 .gada 3 1 . decem bri tūkst. Ls % Saistības pret Latvijas Banku 140449 0,65

nancy
Télécharger la présentation

Kredītriska pārvaldīšanas problēmas Latvijas komercbankās

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Kredītriska pārvaldīšanas problēmas Latvijas komercbankās Dr.oec.,asoc.profesors Uģis Zālītis

  2. Latvijas komercbanku skaits

  3. LATVIJAS KOMERCBANKU PASĪVU STRUKTŪRA uz 2009.gada 31. decembri tūkst. Ls % • Saistības pret Latvijas Banku 140449 0,65 • Saistības pret MFI 7773664 35,9 • Noguldījumi 9549675 44,1 • Tranzītfondi 2981 0,01 • Emitētie parāda vērtspapīri 153485 0,71 Atvasinātie finanšu līgumi 60683 0,28 • Pārējās saistības 193118 0,89 • Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi 151905 0,70 • Uzkrājumi parādiem un saistībām 1536796 7,09 • Pakārtotās saistības (subordinētais kapitāls) 519582 2,40 Kapitāls un rezerves 1595994 7,36 • Pasīvi kopā 21678331100,0

  4. Spēkā no 06.01.2010. • Normatīvie noteikumi Nr. 194 • (prot. Nr. 50 2. p.) • Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi • Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma • 50.8 panta sesto daļu, 50.9 panta astoto daļu un 52. pantu

  5. kredītrisks – zaudējumu rašanās iespēja gadījumā, ja darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt līguma nosacījumiem atbilstošās saistības pret banku; kredīts šo noteikumu izpratnē ir jebkuras līgumiskas attiecības, kuras līdzējam veido saistības vai iespējamas saistības pret otru pusi;

  6. Latvijas komercbanku aktīvi LVL mlnBank assets

  7. Latvijas komercbanku aktīvu struktūra 2009.gadāStructure of bank Assets 2009

  8. KREDĪTRISKA CĒLOŅI • nelabvēlīga ekonomiskā situācija, • kļūdas tirgus konjunktūras novērtēšanā, • liberāla kredītpolitika, • nepietiekams kredīta nodrošinājums, • kredītu koncentrācija, • nestabila politiskā situācija, • uzņēmuma vadības nekompetence, • kredītņēmēja negodīgums.

  9. Latvijas komercbanku kredītportfelis

  10. Nebankām izsniegto kredītu kvalitāte - procentos

  11. Nebankām izsniegto kredītu kvalitāte - procentos

  12. Kredītu termiņstruktūra

  13. Likviditātes risks ir risks, ka banka nespēs savlaicīgi apmierināt juridiski pamatotas prasības bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī nespēs pārvarēt bankas resursu un/vai tirgus apstākļu neplānotas izmaiņas, jo tās rīcībā nebūs pietiekams likvīdu aktīvu apjoms. • Likviditātes riska objekti ir ienākošās un izejošās bankas maksājumu plūsmas, sadalītas pēc tās norēķināšanas termiņiem.

  14. Kredītu sadalījums pa kredītu veidiem

  15. Kredīti valūtu dalījumā

  16. VALŪTAS RISKS • Valūtas risks ir zaudējumu rašanās varbūtība nelabvēlīgu valūtas kursu svārstības rezultātā. • Valūtas risks ir minimāls, ja atklātā pozīcija nepārsniedz 5% no samērojamā kapitāla, bet kopējā pozīcija – 20%. (starptautiskā prakse)

  17. Procentu risks - risks, ka procentu likmju izmaiņas negatīvi varētu ietekmēt bankas peļņu. Procentu riska iemesli: • nekvalitatīva procentu politikas stratēģija, • nepareiza procentu likmju veida izvēle, • procentu likmes lieluma nepareiza noteikšana, • nenovērtētas iespējamās procentu likmju izmaiņas finansu tirgū, • Centrālās bankas procentu politikas izmaiņas

  18. Banka kredītriska pārraudzībai nosaka šim nolūkam izmantojamo rādītāju kopu,kas var ietvert šādus rādītājus: 1. kavēto kredītu kopsummas attiecība pret kredītu kopsummu; 2. kavētajiem kredītiem izveidoto uzkrājumu kopsummas attiecība pret kavētokredītu kopsummu; 3. maksimālais papildu uzkrājumu apmērs, kuru varēs segt ar aprēķināto kapitālapārpalikumu, kurš pārsniedz minimālo regulējošo kapitāla prasību kopsummu;

  19. 4. maksimālais papildu uzkrājumu apmērs, kuru varēs segt ar pārskata periodapeļņu, nesamazinot kapitālu; 5. kredītu sadalījums saskaņā ar piešķirtajiem iekšējiem reitingiem; 6. iekšējo reitingu migrācijas matrica.

  20. Veicot kredītriska mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību, banka piemēro tāsdarbības specifikai un sarežģītībai atbilstošas analītiskās metodes. Izmantojamo metožu izvēliun būtību, kā arī tajās izmantotos pieņēmumus un aplēses dokumentē un regulāri pārskata. Banka nedrīkst pārmērīgi paļauties uz kādu analītisko metodi, vērtējot kredītrisku, jokvantitatīvā kredītriska mērīšana vienmēr jāpapildina ar eksperta kvalitatīvo novērtējumu.

  21. Banka izskata iespēju kredītam, kura kvalitāte būtiski pasliktinājusies, veiktpārstrukturēšanu vai izstrādāt kredīta atgūšanas programmu, kas paredz, piemēram, ķīlastiesību un galvojuma tiesību izmantošanu vai maksātnespējas ierosināšanu.

  22. Lai novērtētu kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu un identificētuiespējamās kritiskās situācijas (piemēram, tautsaimniecības vai atsevišķu tās nozaru, kurasbanka kreditē, lejupslīde, kredītņēmēju saistību nepildīšanas apmēra pieaugums, kas pārsniedzprognozēto līmeni, nelabvēlīgi apstākļi, kuru dēļ var rasties dažādu risku, īpaši kredītriska untirgus risku, būtiska korelācija), banka veic kredītriska stresa testēšanu ne retāk kā reizipusgadā. Banka izstrādā stresa testēšanas metodoloģiju, scenārijus un parametrus un pēc toapstiprināšanas valdē veic kredītriska stresa testus, analizē stresa testu rezultātus un izmantotos kredītriska pārvaldīšanā, kā arī sagatavo pārskatus bankas padomei un valdei.

  23. Lai nodrošinātu kvalitatīvu kredītriska stresa testēšanu, banka izstrādā tādus stresascenārijus, kas ietver kvantitatīvu un kvalitatīvu kredītrisku ietekmējošo rādītāju izmaiņasdažādiem laika posmiem un stresa līmeņiem. Kredītriska apmēru ietekmē valstumakroekonomisko rādītāju izmaiņas, atsevišķu tautsaimniecības nozaru nelabvēlīgas attīstībastendences vai ārkārtas notikumi, kas iespaido finansējamo projektu realizāciju.

  24. Stresa testēšanā izmantotajiem scenārijiem jābūt ar pietiekami būtisku ietekmi uzbanku, bet ne neiespējamiem. Stresa scenāriju daudzums un detalizācijas līmenis ir atkarīgsno bankas kredītu kopējā apmēra un dažādības, kā arī no bankas lieluma. Kredītriska stresa testēšanas scenārijos banka paredz vismaz divus stresa notikumuperiodus – viena gada laikā un divu gadu laikā paredzētās izmaiņas.

  25. Banka izstrādā un veic kredītriska stresa testēšanu vismaz saskaņā ar diviemscenārijiem: pamatscenāriju, kas balstās uz ekonomikas attīstības prognozēm, kuras paredzsamērā nebūtiskas izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos (iekšzemes kopprodukta apmērs,bezdarba un inflācijas rādītāji, cenu izmaiņas), un pesimistisko scenāriju, kas balstās uzbūtiskām nelabvēlīgām ekonomikas attīstības prognozēm.

More Related